Meža zvēriem ziemā un salā klājas grūti, aktuāla kļūst izdzīvošana, tādēļ medniekiem ir jāsarosās un zvēri jāpiebaro.
Meža zvēriem ziemā un salā klājas grūti, aktuāla kļūst izdzīvošana, tādēļ medniekiem ir jāsarosās un zvēri jāpiebaro.
Mednieku kluba “Litene” mednieki meža zvēru piebarošanu sāk ar oktobri un turpina līdz pat maijam. “Rudens periodā un pavasarī dzīvnieki tiek piebaroti ļoti minimāli. Intensīvāk barojam aukstajā laikā,” stāsta kluba vadītājs Jānis Kļaviņš. Mednieku kluba “Litene” vairāk nekā 4,5 hektārus lielajās medību platībās ir deviņas barotavas, kurās tiek izlikta barība. “Laikā no oktobra līdz maijam izbarojam apmēram 30 tonnas graudaugu – kviešus, miežus, auzas, nedaudz arī sakņaugus – bietes, kartupeļus, tāpat arī zīles un ābolus. Mums ir paveicies, ka klubā ir daudz mednieku, kas ir arī zemnieki. Lielu atbalstu sniedz mūsu kluba biedri – mednieki no Zemgales, kas katru gadu no saviem krājumiem atved apmēram 20 tonnas graudu,” stāsta mednieks.
Tiek uzskatīts, ka, piebarojot dzīvniekus, viņi pierod un paši vairs nedodas meklēt sev ēst, taču J.Kļaviņš tam nepiekrīt. “Protams, piesaiste veidojas, dzīvnieks pierod pie tā, ka tiek piegādāts ēdiens. Ir pat gadījies, ka vecās barotavas, kas šobrīd vairs netiek izmantotas, dzīvnieki apseko tik un tā. Ja mēs medījam un gribam savā medību platībā saglabāt dzīvniekus, kaut kas mums ir jādara, nevar tikai šaut un neko pretī zvēriem nedot. Turklāt tagad vairs nav padomju laiki, kad visapkārt bija plaši tīrumi, kur dzīvnieki varēja meklēt barību, tagad viņiem ir daudz grūtāk. Mežā vien viņiem neizdzīvot,” uzskata kluba vadītājs.
Cik daudz būtu jāpiebaro dzīvnieki? J.Kļaviņš atbild, ka to ir grūti pateikt. “Mēs jau ar viņiem darbojamies gandrīz kā ar mājlopiem,” smej mednieks. “Kad barotava ir tukša, atkal aizvedam barību, taču katru vakaru gluži tas netiek darīts. Svarīgākais, lai barotavā vismaz nedaudz būtu ēdiens.”
Kādreiz populāra bija slotiņu gatavošana. “Pirms vairākiem gadiem tā bija obligāta, mednieku biedrība pat brauca pārbaudīt, taču dzīvnieki tās ne vienmēr izlietoja. Dažreiz vēl tagad ejot garām vecajām barotavām, var novērot, ka slotiņas tur stāv joprojām. Dzīvnieki izvēlas labāko, sulīgāko barību. Viņi ir tikpat izvēlīgi kā mēs – vai tad mēs ēdīsim pliku rupjmaizi, ja būs iespēja ēst arī ko labāku? Tagad mēs zvērus vairāk piebarojam ar graudiem, tos ēd gan stirnas, gan zaķi, gan meža cūkas, gan arī staltbrieži,” norāda J.Kļaviņš. Viņš atklāj, ka kluba biedri dzīvniekiem gādā arī sāli – gan lopbarības sāli, gan speciāli meža dzīvniekiem domāto sāli, tas gan viņiem vairāk tiek dots uz februāra beigām. “Dzīvniekiem sāls ir nepieciešams. Ja viņi to citur nevar atrast, dodas uz ceļa, tādēļ bieži vien arī var manīt dzīvniekus pastaigājamies pa ceļu,” stāsta mednieks. Viņš atklāj, ka kluba mednieki arī vasarā rūpējas par dzīvniekiem. “Mēs iesējam zaļbarību apmēram 3 hektāru platībā, tur dzīvnieki var droši baroties,” stāsta J.Kļaviņš.
Mednieku klubā “Litene” darbojas apmēram 30 vīri. “Mūsu medību platībās dzīvnieku ir pietiekami daudz, to pietiks vēl arī nākamajām paaudzēm,” ir pārliecināts kluba vadītājs. Pagājušajās brīvdienās Litenes medniekiem atkal paveicās nomedīt lūsi. “Kā es jokoju – šī mums ir kaķu sezona – esam jau nomedījuši četrus lūšus. Ja kādreiz mums vairāk bija vilku, šoreiz tie ir lūši. To mūsu pusē ir krietni saviesies, turpretī vilku ir palicis mazāk, tomēr šosezon mūsu kluba biedram izdevās nomedīt arī vilku,” stāsta J.Kļaviņš.
