Izlasīju “Aicinājumu tautai” 8.februāra laikrakstā un, tā kā esmu tautas daļa (kaut neliela), nesapratu, uz ko mani aicina, jo visam rakstam cauri vijas viena doma – kā kārtējo reizi aizskart partiju “Jaunais laiks”.
Izlasīju “Aicinājumu tautai” 8.februāra laikrakstā un, tā kā esmu tautas daļa (kaut neliela), nesapratu, uz ko mani aicina, jo visam rakstam cauri vijas viena doma – kā kārtējo reizi aizskart partiju “Jaunais laiks”.
Tā kā man nav saistības ar “Jauno laiku” vai citu partiju, tad cenšos rakstā atrast kādu “domugraudu”, kam es kā “tauta” varētu sekot. Pats iesākums ir ļoti daudzsološs: “Mēs domājam arī par nākamo paaudzi un mūsu jaunatni.” Bet varbūt nevajag? Pensijas vecumā tā doma vairs tik skaidra nav un pareiza ne tik. Jaunatne ir pietiekami izglītota un domājoša, lai tā domātu nevis par sevi, bet tiešām par savu valsti un tās nākotni. To pierādīja kaut vai pikets pie Saeimas nama.
Nākamā “domu pērle”, ka “Jaunais laiks” “centās aizšķērsot valsts vadītāju nosprausto ceļu – vienīgo ceļu, pa kuru visu tautu var izvest uz gaišāku nākotni”. Kaut esmu pēckara bērns un nevienam manam tuviniekam nebija jāpiedzīvo deportācija, ticiet vai ne, lasot sajūtas kļuva ļoti šķērmīgas. Normāli domājošai tautas daļai, kura “skatās televīziju, lasa avīzes un klausās radio”, līdz ar to paklausoties Krievijas vēstnieka draudzīgajā bubināšanā par Latvijas šprotu un citu ekonomikas brīnumu lielo uzplaukumu pēc robežlīguma noslēgšanas, kļuva skaidrs, ka aiz sasteigtās robežlīguma parakstīšanas kaut kas slēpjas. Un ne jau Abrene ir galvenais, par ko še daži Latvijas “korumpētie oligarhi, naudas mazgātāji vai valsts pārdevēji” no pašreizējās valdībā esošās koalīcijas cīnās ar krievu partiju vienotu atbalstu. Tie ir pavisam citi pumpuriņi un citi ziediņi, kas plauks pēc pašreiz izstrādātā robežlīguma noslēgšanas un kas kārtējo reizi novedīs mūsu lētticīgo, mazdomājošo un nodzērušos latviešu tautu pie kārtējām ciešanām, pazemojumiem un mokām.
No kā gan baidās valdībā esošās partijas? Kādēļ, veidojot valdību, netika ņemta vērā vēlētāju vēlme tajā redzēt “Jauno laiku”? Kādēļ “Jaunajam laikam” iepriekšējā Saeimā nemitīgi tika radīti apstākļi, lai tas nevarētu strādāt? Kādēļ sakarā ar “robežlīgumu” un Abreni tiek piesaukts tikai “Jaunais laiks”, bet ne “tēvzemieši”? Es vēlreiz atkārtošu – neesmu saistībā ar “Jauno laiku”, ne arī šīs partijas fane, ne arī naidniece, tādēļ man ir viegli rast loģisku atbildi un šiem jautājumiem. Tas nozīmē vienīgi to, ka “Jaunais laiks” ir spēcīga, nopietni vērā ņemama partija un reāls drauds pašreizējai korumpētajai, naudas mazgātājai un valsts pārdevējai valdošajai valdībai. Tātad Tautas partijai, LPP/LC un līdzskrējējiem ZZS ceļgali trīc, ka tauta varētu pamosties no dziļā miega un priekšvēlēšanu saldajiem un melīgajiem solījumiem, saprast, ka solītās gaļas vietā ir pamests pliks kauls. Vai arī ne tādēļ tik “karsts” pašreiz kļuvis arī Rīgas mēra “Jaunā laika” biedra Aksenoka krēsls? “Jaunais laiks” ir kā sprungulis ratu ritenī “trūcīgās tautas nodokļu maksātāju naudas” nevajadzīgā šķērdēšanā un savu interešu apmierināšanā. Bet varbūt šī nauda tiek algām? Jā, nedaudz. Pensijām? Nebūsim naivi! Izglītībai, medicīnai? Ja atceramies, lielāku pensiju pielikumu, pabalstus, minimālās algas paaugstināšanu izstrādāja tieši “Jaunā laika” valdīšanas laikā.
Kādēļ neuztrauc pašreizējās valdības fantastiskās prēmijas gada nogalē? Kādēļ “tauta” nezina, kādi ieņēmumi ir pašreizējiem deputātiem? Tātad caurspīdīgums “mūsu valdībai” nepiemīt. Un ne tikai. Nepiemīt arī savu vēlētāju uzklausīšana, jo tieši aptaujātie vēlētāji no Tautas partijas un LPP/LC visvairāk bija pret sasteigta robežlīguma parakstīšanu. Veltīgi ir aizbildināties ar to, ka tauta nepiedalīsies referendumā. Kaut arī tā organizēšanā tiešām tērējas liela nauda, ir valstiski svarīgas lietas, kuras tiesīga ir izlemt vienīgi tauta, tāpat kā par iestāšanos ES.
Neviens īsts vīrietis neuzbruktu sievietei ne publiski, ne kādā citā veidā, nerunājot pat par to, ka vīrietim vienmēr būtu jābūt džentlmenim. Sandra Kalniete ir spēcīga un pieredzējusi politiķe, kas spētu vadīt valsti un nedarītu kaunu Latvijai. Tādēļ “mūsu valdībai” tā ir neērta un bīstama kā pati “Jaunā laika” partija. Sēžot prezidentes krēslā, viņa spētu padarīt ne viena vien valstsvīra dzīvi citādāku. Ļoti ceru – nebūtu uzpērkama!
Vai tiešām “tauta” beidzot nesāks domāt, kādās krāsās ir katra vadošā partija? Vai domās, ka ceļu uz baznīcu ir noasfaltējusi LPP, nepadomājot, ka tā ir mūsu – nodokļu maksātāju – nauda?
