Ir ļoti daudz talantīgu cilvēku Latvijā, pasaulē un arī Gulbenē.
Ir ļoti daudz talantīgu cilvēku Latvijā, pasaulē un arī Gulbenē. Talants tiek attīstīts jau pašā bērnībā.
Gulbenē ir daudz bērnu, kuri savas dotības izkopj mākslas, mūzika vai sporta skolā.
Zīmē
jau kopš bērnības
Agijai Keišai ir 14 gadu un viņa mācās Gulbenes ģimnāzijas 8.c klasē. Meitene pašlaik dzīvo Gulbenē.
Agija zīmē jau kopš agras bērnības. Kad mācījās ceturtajā klasē, paralēli sāka apmeklēt arī mākslas skolu. Šo skolu meitenei ieteica apmeklēt tieši vizuālās mākslas skolotāja.
Agijas mamma ļoti labi zīmē. Viņa vēlējās saistīt savu nākotni ar mākslu, bet neizdevās. Viņas tētis nemaz nav saistīts ar mākslu, bet māsa gan. Viņa arī iet mākslas skolā.
Jaunajai māksliniecei patīk zīmēt ar parasto zīmuli, bet dažreiz arī ar krāsainiem zīmuļiem. Patīk zīmēt uz zīda. Viņa glezno arī uz molberta. Strādā ar mālu un citiem materiāliem.
Agrāk Agija piedalījās olimpiādēs, arī ikgadējā konkursā “Bildes”, kur bija jāzīmē mūziķu portreti. Meitene zīmēja Valtera un Kažas, kā arī Ladybird portretu. Konkurss norisinājās Rīgā.
Nākotni jaunā māksliniece noteikti vēlētos saistīt ar mākslu. Agija vēlētos strādāt darbu, kurš nestu peļņu, bet otru darbu – dvēselei. Šis otrs darbs ir māksla, kuru viņa nekad negribētu pamest un kas sniegtu gandarījumu.
Mākslas skolā Agija mācās jau piekto gadu, šogad pēdējā klasē, bet nākamgad viņa apmeklēs vēl sesto klasi (tā ir papildu klase, kuru var apmeklēt pēc brīvas izvēles). Pēc devītās klases vēlas doties uz Valmieras mākslas vidusskolu, kā arī nākotnē aizbraukt uz Ēģipti.
Skolotāja Daiga Kaufmane atzīst, ka Agijai piemīt smalkums. To varot redzēt vizuāli visos viņas darbos – tajos ir daudz sīku, smalku detaļu un toņu pāreju. Agijas līnija ir viegla un plastiska. Skolotājai šķiet, ka viņas dzīve ir māksla un māksla – dzīve, tā ir viņas ikdiena.
Direktora vietniece mācību darbā Sandra Dikmane saka, ka Agija strādā patstāvīgi, neatlaidīgi, sistemātiski, ar interesi un aizrautību. Meitenes mākslas skolas liecībā redzamas tikai trīs atzīmes – astoņi, deviņi, desmit…
Skolotāja teic lielu paldies par Agijas sekmēm viņas vecākiem, jo pirmos gadus uz mākslas skolu vairākas reizes nedēļā Agija brauca no Lejasciema.
“Gribu arī turpmāk Agijai novēlēt daudz izturības un pacietības, turklāt vienmēr saglabājot sievišķību, iekšējo inteliģenci un smalkjūtību,” saka S.Dikmane.
“Agijai piemīt dotības tēlotājmākslā, kas nepieciešams, lai talants pilnveidotos, un piemīt arī darba spējas, kas nav mazāk būtiskas personības attīstībā. Spēja koncentrēties darbam, spēja ieklausīties skolotāja teiktajā, turklāt Agijai pašai ir ko teikt ar otu, zīmuli, krītiņu vai kādu citu tēlotājmākslas līdzekli, veidojot un attēlojot savu radošo pasauli,” saka mākslas skolas direktore Silvija Šķipsna.
Māsas vijolnieces
Adriana Linda un Agita Bukovskas ir māsas. Mazās meitenes ir astoņus un desmit gadus vecas. Abas māsas vieno viena nodarbošanās – viņas spēlē smalku mūzikas instrumentu – vijoli.
Agita vijoli sāka spēlēt, jo māmiņa vēlējās, lai meitene ietu mūzikas skolā, bet viņai pašai ļāva izvēlēties mūzikas instrumentu. Arī Adriana mājās reizēm spēlēja vijoli, kad lielā māsa bija izpildījusi mājas darbus. Viendien Adriana aizgāja līdzi māsai uz mūzikas skolu un negaidīti kāda skolotāja piedāvāja arī viņai apmeklēt nodarbības. Meitene piekrita.
Meitenes nav vēl bijušas ārpus Latvijas, bet savu sniegumu un prasmi labi spēlēt ir parādījušas Gulbenē. “Mēs vēl izkopjam savu talantu,” viņas saka.
Māsas vēlas savu nākotni saistīt ar mūziku. Adriana vēlas aizbraukt uz Īriju un Angliju, bet Agija nezina, kura valsts varētu viņu aizvilināt.
Indra Ieviņa ir abu meiteņu vijoles skolotāja.
“Bērni ir talantīgi. Tā ir Dieva dota dāvana. Pagājušajā gadā, kad Adriana mācījās pirmajā klasē, es viņai uzdevu iemācīties dziesmiņu. Nākamajā dienā meitene man to nospēlēja no galvas. Izrādās, kad māsa mācījās šo dziesmu, Adriana to bija dzirdējusi. Viņa tikai esot ieskatījusies vienreiz notīs un esot jau zinājusi. Uz klavierēm meitene jau bija iemācījusies. Nesen mūzikas skolā viesojās ciemiņi no Sanktpēterburgas, un es domāju, ka ir jāpaņem Agita orķestrī. Viņai tik ļoti patika, ka pēc diviem mēģinājumiem jau iekļāvās kolektīvā. Citiem var mācīt gadiem, bet šīm meitenēm tas jau ir iedzimts. Man ir prieks ar tādiem bērniem strādāt,” saka skolotāja.
Basketbols – tā ir ikdiena
Gulbenietim Rinaldam Gruntem ir deviņi gadi. Pašlaik zēns mācās Gulbenes vidusskolas 3.b klasē. Viņa aizraušanās ir basketbols, bet arī vēlas izbaudīt interesantus sporta veidus. Šo jauno cilvēku var redzēt ikvienā basketbola spēlē Gulbenē.
“Basketbolu es izvēlējos tādēļ, ka tas ir interesants sporta veids.” Zēnam vēl patīk futbols un tautas bumba. Agrāk apmeklējis arī futbola treniņus, bet nevarējis tos apvienot, tāpēc nācās izvēlēties starp basketbolu un futbolu. “Es izvēlējos basketbolu,” teic Rinalds. Tautas bumbu spēlē skolā. Piedalās dažādās sacensībās un gūst godpilnas vietas. Spēles laikā Rinalds ir īsts džentlmenis. “Aizstāvēšu meitenes, lai izsit mani,” viņš saka.
Rinalda basketbola elks ir bijušais “Bumerangs/Gulbene/ASK”, bet nu jau BK “Ventspils” spēlētājs Raimonds Gabrāns. Kādēļ tieši šis spēlētājs? Mazais basketbolists atbild: “Viņš ļoti labi spēlē. Mans mīļākais skaitlis ir septiņi, manā vārdā ir septiņi burti, es spēlēju ar septīto numuru, un arī Raimonds Gabrāns spēlē ar tādu pašu. Es vēl esmu padevis piespēles šim spēlētājam. Esmu sajūsmā.”
Mazais puisis ir liels komandas “ASK/Rīga” fans, lai gan viņš jūsmo arī par Gulbenes komandu. “Mani pārņem tāda jocīga sajūta, kad “ASK/Rīga” atbrauc spēlēt uz Gulbeni. Lai kura komanda uzvarētu, balsoju par abām.”
“Viņš ceļas septiņos, un pusē astoņos mēs ejam uz sporta centru. Pusstundu viņš trenējas un astoņos iet uz skolu. Pēc skolas iet uz halli, nevis uz mājām. Ja ļautu, viņš šeit dzīvotu dienu un nakti un mētātu bumbu. Arī brīvdienās viņš apmeklē sporta centru,” stāsta Rinalda mamma Zaiga.
Zēnam padodas arī zīmēšana. Skolotāja esot pat ieteikusi apmeklēt mākslas skolu, bet sports ņēmis virsroku.
“Es viņu nepiespiežu. Trīs stundas var mētāt bumbu, un viņam neapnīk. Tik turpina iesākto. Esmu dzirdējusi, ka bērnus treniņos nodzenā, viņiem apnīk, tāpēc aiziet. Tādēļ necenšos dēlu ierobežot. Treneris teica, ka Rinaldam esot talants, un to viņš ir pierādījis,” atklāj mamma.
