Šis Gulbenes bibliotēkai ir jubilejas gads, kad tiks svinētas divas dzimšanas dienas. Bibliotēkai aprit 60 gadi, bet 10 gadi pagājuši, kopš bibliotēka iegādājās pirmo datoru un uzsāka automatizācijas procesus.
Šis Gulbenes bibliotēkai ir jubilejas gads, kad tiks svinētas divas dzimšanas dienas. Bibliotēkai aprit 60 gadi, bet 10 gadi pagājuši, kopš bibliotēka iegādājās pirmo datoru un uzsāka automatizācijas procesus. Par bibliotēkas dzimšanas dienu pieņemts uzskatīt 1947.gada 12.martu.
“Salīdzinot bibliotēkas sākumposma gadus ar mūsdienām, notikušas milzīgas pārmaiņas. Pagājušā gadsimta trīsdesmitajos un četrdesmitajos gados bija tikai viens bibliotekārs, kas izsniedza un apmainīja grāmatas lasīšanai, bet, palielinoties bibliotēkas krājumam, lasītāju skaitam, uzdevumiem, piecdesmitajos gados jau bija divi darbinieki. Sešdesmitajos gados to skaits trīskāršojās, jo regulāri bija jāiekārto izstādes, stendi, bija jāveic metodiskais darbs ar lauku un pārvietojamām bibliotēkām,” stāsta Gulbenes bibliotēkas direktore Antra Sprudzāne.
Vienā saiknē ar modernizāciju
Bibliotēkai rodot mājvietu Oskara Kalpaka ielā 60a, attīstoties un piedāvājot arvien jaunus pakalpojumus, tajā izveidotas jaunas nodaļas, atvērts sabiedriskais interneta pieejas punkts jeb interneta lasītava, atklāta konferenču zāle ar mūsdienīgu aprīkojumu, kas ir pirmā pilsētā un rajonā.
“Domājām arī par bibliotēkas apmeklētājiem ar īpašām vajadzībām, tāpēc ar Sorosa fonda – Latvija un SIA “Vidzemes būvnieks” finansiālo atbalstu tapa uzbrauktuve cilvēkiem ar kustību traucējumiem, bet bibliotēkas pirmais stāvs – pielāgots cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Projekta ekspertu grupa to atzina kā vienu no vislabāk realizētajiem projektiem Latvijā,” saka A.Sprudzāne.
Attīstoties modernām informācijas tehnoloģijām, Gulbenes bibliotēka, piesaistot dažādu fondu finanšu resursus, ierīkoja interneta pieslēgumu, nodrošinot pieeju pirmajām datu bāzēm internetā. 2000.gadā izveidota bibliotēkas mājas lapa internetā. Šodien iespējams izmantot mājas lapas trešo versiju.
“2005.gads ir zīmīgs ar to, ka bērnu bibliotēka uzsāk automatizēto grāmatu izsniegšanu un lasītāji saņem jaunas svītrkodētas lasītāju kartes. Pēc gada automatizēto grāmatu izsniegšanu sāk pieaugušo lasītāju apkalpošanas nodaļa. Tas nozīmē, ka visi bibliotekārie procesi ir automatizēti, bet šā mērķa sasniegšanai bija nepieciešami astoņi darbietilpīgi gadi,” stāsta direktore. Viņa lepojas, ka pēc akreditācijas bibliotēkai piešķirts reģiona galvenās bibliotēkas statuss.
“Viens veids, kā apmeklētājiem piedāvāt jaunus informācijas resursus un pakalpojumus, ir piedalīšanās dažādos projektu konkursos. Savu pirmo projektu uzrakstījām pirms desmit gadiem. Šajā laikā bibliotēka saņēmusi finansējumu 56 projektiem – 120 753 latu,” lepojas A.Sprudzāne.
Atvieglo apmeklētāja “pirmo” soli
Informācijas centrs, kas ir bibliotēkas struktūrvienība, izveidots 1999.gadā, lai atvieglotu apmeklētāju “pirmo” soli bibliotēkā, sniedzot konsultācijas par bibliotēkas pakalpojumiem, krājumiem un citām tur piedāvātajām iespējām.
“Šobrīd centrs piedāvā mūsdienīgas informācijas ieguves iespējas rajona un pilsētas iedzīvotājiem. Svarīgs ir darbs ar skolu jaunatni, studentiem, cilvēkiem, kas raduši tālākas izglītības iespējas,” stāsta informācijas centra vadītāja Indra Logina.
Centrā ir nodrošinātas 12 darba vietas, ir divas datorizētas darba stacijas. Cilvēki labprāt izmanto dažādu uzziņu literatūru, lasa jaunākos preses izdevumus, pašvaldību izdevumus, pārlūko enciklopēdijas, kartes un ceļvežus, izmanto arī internetu un citu. Pēc pieprasījuma organizē skolēniem bibliotekārās stundas, kurās iepazīstina ar informācijas centra darbību.
2005.gadā centra telpās darbību sāka Ziemeļaustrumlatvijas “Eirope direct” informācijas punkts, kas apmeklētājus nodrošina ar vispusīgu informāciju par Eiropas Savienību. Izveidojusies sadarbība ar Ziemeļu Ministru padomes biroju Latvijā.
Pelnrušķītes nokļūst pilī
Bērnu bibliotēka tagadējās telpās sāka darboties pirms 22 gadiem.
Pēc iepriekšējo telpu šaurības darbinieces jutušās kā pelnrušķītes, kas nokļuvušas pilī, jo pirms tam bibliotēka atradās gan nelielā ģimenes mājā, gan Gulbenes kultūras nama 3.stāvā, gan citviet.
“Par bibliotēkas vadītāju sāku strādāt 1986.gadā. Jaunās telpas mums deva iespēju organizēt dažādus pasākumus bērniem, izstādes, konkursus, tikties ar rakstniekiem un māksliniekiem. Pateicoties bijušajai Gulbenes bibliotēkas direktorei Laimai Lupiķei, 1997.gadā bērnu bibliotēkas lasītavā parādījās pirmais dators, ko sākumā lietojām ar lielu bijību,” atceras bērnu bibliotēkas vadītāja Biruta Andrejeva.
Viņa uzskata, ka šodienas bērnu bibliotēka tāda nebūtu bez visu iepriekšējo darbinieku ieguldījuma. Par bibliotēkas vadītājām strādājušas Vera Leduskraste, Vaira Bārene, Baiba Kāposta, par bibliotekārēm – Erna Cimze, Velta Biseniece, Antoņina Brila, Anta Baranova, Anita Šneidere, Sarmīte Balode, Inita Dzeņdža. Šodien mazos lasītājus apkalpo Sabīne Jefimova un Ingrīda Rubene.
Mazie gulbenieši uz savu bibliotēku ne vienmēr nāk, lai no plašā grāmatu klāsta izvēlētos kādu grāmatu, bet lai parotaļātos, jo jau kādu laiku bibliotēkā rasta vieta rotaļu stūrītim, ko īpaši iemīļojuši pirmsskolas vecuma bērni, kas bibliotēkā ierodas kopā ar saviem vecākiem un vecvecākiem.
Laipo no šodienas uz pagātni
Novadpētniecības un humanitāro zinātņu nozaru lasītava kā atsevišķa bibliotēkas nodaļa izveidojās pirms astoņiem gadiem, kad, izveidojot informācijas centru, sadalījās līdz tam esošā lasītava.
“Man šķiet, ka sava novada pētniecība ir kā laipas likšana no šodienas uz pagātni. Pēdējos gados pieaugusi cilvēku interese par savu novadu, kas ir bagāts ar vēsturiskiem notikumiem, radošu kultūras dzīvi un interesantiem cilvēkiem,” saka bibliotēkas novadpētniecības un humanitāro zinātņu nozaru lasītavas vadītāja Austra Brūvere.
Elektroniskajā novadpētniecības datu bāzē ir vairāk nekā 22 000 ierakstu no rajona preses un citiem izdevumiem, izveidotas vairāk nekā 300 tematiskas novadpētniecības materiālu kopas par pilsētas un pagastu vēsturi, dabu, ekonomiku, izglītību, kultūru, medicīnu, sportu un novadniekiem.
“Novadnieku mums ir daudz. Personāliju kartotēkā ir vairāk nekā 1700 ieraksti, bet novada topogrāfiskajā kartotēkā – vairāk nekā 7000. Gadā esam izsnieguši vidēji 1943 dažādas izziņas, tajā skaitā 859 par novadpētniecības tēmām. Lasītavas izsniegums gadā ir 19 947 vienības, bet iespējas lasīt žurnālus mājās ik gadus izmanto 300 līdz 400 apmeklētāji. Lasītavas krājums papildināts ar grāmatām, ko sarakstījuši novadnieki. Pēdējos piecos gados iegādāti 460 izdevumi,” apkopo lasītavas vadītāja, kura novadpētniecības darbam atdevusi 16 gadus.
Pērn realizēts projekts, kura rezultātā veidota mūzikas ierakstu kolekcija kompaktdiskos. Iegādāti apmēram 30 kora un populārās mūzikas ieraksti. Pašlaik tiek realizēts projekts, kura mērķis ir saglabāt senajās fotogrāfijās novada vēsturi no 19.gadsimta otrās puses līdz 1940.gadam.
