Bibliotēku darba aizsākums Gulbenē – 19.gadsimta pēdējais ceturksnis. – 1910.gadā nodibināta Latvijas Jaunatnes savienības Vecgulbenes nodaļas bibliotēka.
Bibliotēku darba aizsākums Gulbenē – 19.gadsimta pēdējais ceturksnis.
– 1910.gadā nodibināta Latvijas Jaunatnes savienības Vecgulbenes nodaļas bibliotēka. Tās sākuma fonds 62 izdevumi. 1925.gadā – 1003 izdevumi un 116 lasītāji.
– Vecgulbenē darbojas arī Malienas apriņķa darba jaunatnes pulciņa biedru iekārtotā bibliotēka.
– 1919.gadā nodibināta Vecgulbenes dzelzceļa biedrības bibliotēka. Tajā 1925.gadā ir 931 sējums un 108 lasītāji.
– Darbojusies arī Lauksaimniecības biedrības bibliotēka ar 711 izdevumiem un
50 lasītājiem.
– Brīvības ielā 11 atradusies L.Kauliņa personiskā bibliotēka ar 1691 izdevumu. Iestājnauda bijusi viens vai divi lati.
– 1939.gada janvārī Oskara Kalpaka ielā 35 atklāta arodbiedrības bibliotēka Gulbenes un apkārtnes strādniekiem. Tās pārzinis ir Jānis Bisenieks.
– Četrdesmito gadu otrajā pusē veiksmīgi darbojas Dzelzceļnieku kluba bibliotēka. Tajā ir apmēram 6000 izdevumu. Apmeklēta ir arī dzelzceļa stacijas tehniskā bibliotēka, kur rodami 6000 iespieddarbu. Darbojas arī 45 filiāles citās dzelzceļa stacijās.
– 1930.gadā Gulbenes pilsētas dome nolemj ierīkot bibliotēku. Kultūras fonda dome tās ierīkošanai piešķīrusi 600 sējumu – lielākoties latviešu autoru darbi. No pilsētas budžeta bibliotēkai piešķirti 150 lati. Bibliotēka atrodas pilsētas domē, ēkā Pils ielā 2 (bijušajā muižas dārznieka mājā). 1935.gadā pilsētas bibliotēkas fondā bijuši 1136 izdevumi, to vadījusi domes darbiniece Vilma Kupča. Bibliotēkai gadā pilsētas valde atvēlējusi 300 latu.
