Divi tribunāla sargkareivji pieskrien un nešus iznes paģībušo sievieti baznīcas pagalmā. – Guli, maita, kamēr nāc pie prāta! – sargkareivji to nosviež zemē pie Mārtiņa Lutera statujas un lādēdamies dodas atpakaļ baznīcā.
Divi tribunāla sargkareivji pieskrien un nešus iznes paģībušo sievieti baznīcas pagalmā.
– Guli, maita, kamēr nāc pie prāta! – sargkareivji to nosviež zemē pie Mārtiņa Lutera statujas un lādēdamies dodas atpakaļ baznīcā.
– Arī kontrrevolucionāre! – vajadzēja izpūst sveci tāpat kā vīram.
Nelaimīgā sieviete nekā vairs ap sevi nemana. Viņai šķiet, ka tā sapņo šausmīgu sapni, bet nevar uzmosties no miega. Bet tad viņai liekas, ka jauki ieskanas ērģeles un draudze dzied. Mācītājs iznāk no sakristijas un nostājas altāra vidū… Dūdojoši zvana baznīcas tornī zvans, un viņa, cieši turēdamās pie Anša rokas, pieiet tuvāk altārim. Sirdī tik liega jūsma – cik labi, cik labi!… Viņi abi tagad ies kopā līdz pasaules galam!… Mācītājs pārmaina viņiem gredzenus un dod savu svētību: “Jūs esat viena doma un viena sirds, un viens ir jūsu turpmākais ceļš – staigājiet dzīvē laimīgi!…”
Bet baznīcā tiesas gaita turpinās tālāk.
– Kārlis Ķibermanis, 42 gadus vecs, no Jaungulbenes pagasta Abravas pusmuižas.
Darba smaguma saliekts, pie tiesas galda nostājas Ķibermanis. Īsts strādnieka paraugs. Šo cilvēku varētu mazgāt desmit reizes dienā un uzģērbt vislabāko uzvalku, tomēr pārtikušu pilsoni viņš neatgādinātu. Viņa senči bijuši dzīvē gājēji, kalpa ļaudis, un arī viņš pats sava mūža pirmo pusi jau nostaigājis tulznu pilnām rokām, un viņa miesa piesūkusies zemes un sveķu smaržas.
– Nu, Ķiberman, jūs tiekat apvainots labības bēdzināšanā. Vai atzīstaties par vainīgu? – jautā priekšsēdētājs.
– Godātā tiesa, neesmu bēdzinājis. Četri pūri rudzu un trīs miežu bija palikuši no pērnā dipitāta. Bet no tā mazumiņa man nebija ko valdībai dot, jo mēs taču mājās esam septiņas galvas – paši divi un pieci mazie. Bet, kad nāca un man visu paņēma – es pretim neturējos. Lūdzu mani attaisnot.
Bet arī šai lietā Šmerliņai spriedums jau gatavs, – atzīt par vainīgu labības bēdzināšanā – nāvi nošaujot!
– Lai dzīvo strādniecība! Nost ar jums buržujiem un asinssuņiem! – pēc sprieduma nolasīšanas pār ļaudīm baznīcā pāršalc spēcīga Ķibermaņa balss.
