Visas rajona pašvaldības ir pieņēmušas lēmumu – veidot Gulbenes novadu.
Visas rajona pašvaldības ir pieņēmušas lēmumu – veidot Gulbenes novadu.
Jaunais novads pretendē saņemt ievērojamus līdzekļus, kas trīs četru gadu laikā jāizlieto infrastruktūras sakārtošanai.
Gulbenes pilsētas dome bija pirmā, kas piekrita apvienoties ar rajona pagastiem vienā pašvaldībā, kas reāli sāktu darboties pēc 2009.gada, kad būs notikušas vietējo pašvaldību vēlēšanas.
“Ņemot vērā, ka esam neliels rajons, mums nav citas izvēles, kā vien apvienoties, lai mēs varētu veiksmīgi un pārliecinoši startēt dažādos valsts investīciju un Eiropas Savienības struktūrfondu projektos. Mēs jau esam pārliecinājušies, ka, tiklīdz kāda pašvaldība strikti nostājas pret reformu, tai tiek nogrieztas gan investīcijas, gan citi finansējumi. Nebūtu pareizi sēdēt, rokas klēpī salikušiem līdz 2009.gadam, jo tik un tā novadu reforma būs,” saka rajona padomes priekšsēdētājs Aldis Strads.
“Dzirkstele” jau informēja, ka pirms galīgā lēmuma pieņemšanas gandrīz visās rajona pašvaldībās ir notikušas iedzīvotāju sapulces, par vienota Gulbenes novada izveidi diskutējuši deputāti. Balsojums par labu Gulbenes novada izveidei, piemēram, lejasciemiešiem nav nācis viegli.
“Jāatzīst, ka šādu politisko lēmumu nepieņēmām ne no laba prāta, ne aiz vieglas sirds. Par to tika daudz domāts un diskutēts, ņemot vērā konkrētā brīža situāciju, jo tikai lieliem un spēcīgiem novadiem ir iespējams saņemt papildu finansējumu savām pašvaldībām. Ar to “pliko” budžetu, kāds šobrīd ir katrai pašvaldībai, mēs varam tikai eksistēt, nevis domāt par skolu, kultūras un citu pagasta iestāžu sakārtošanu. To mēs jau darām ar dažādu lielāku un mazāku projektu palīdzību, partiju atbalstu un tamlīdzīgi. Ja valdība mums atklāti pasaka, ka neperspektīviem novadiem šī nauda principā netiek solīta, tad ir jāpieņem šāds lēmums. Uzskatām, ka mums nav tiesību kopējo Gulbenes rajona teritoriju atstāt bez papildu ienākumiem. Ja valdība līdz 2009.gadam savus solījumus nepildīs, mums ir iespējams “ieslēgt” atpakaļgājienu,” saka Lejasciema pagasta padomes priekšsēdētājs Dainis Švika.
Rankas pagasta padomes priekšsēdētājs Jānis Antaņevičs nenoliedz, ka labāk pagastam būt pašam par sevi, tomēr, pašvaldībām apvienojoties, to ietekmes spēks ir ievērojami lielāks.
“Domāju, ka arī Rankas pagasta iedzīvotāji neizjutīs īpašas izmaiņas, dzīvojot vienā novadā, ja viņiem būs saglabāta un nodrošināta visu nepieciešamo pakalpojumu pieejamība uz vietas,” saka J.Antaņevičs. Priekšsēdētājs uzskata, ka pagastā ir jāsakārto ceļi, lai no pagasta centra līdz novada centram varētu nokļūt pa asfaltu, tā sakot, sausām kājām, jāvelta vēl lielāka uzmanība izglītības iestādēm un citam.
No septiņiem Jaungulbenes pagasta deputātiem par lēmumu iesaistīties Gulbenes novadā sēdē nobalsoja četri, tas liecina, ka lēmuma pieņemšana nav bijusi viegla. Jaungulbenes pagasta padomes priekšsēdētāja Saulcerīte Indričeva stāsta, ka pagasta padomes lēmumā ierakstīts, ka konkrētā pašvaldība parakstīs līgumu ar Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju par līdzekļu piešķiršanu pagasta infrastruktūras sakārtošanai.
“Tiks izstrādāts pašvaldību apvienošanās projekts, kurā būs detalizēti atklāts Gulbenes novada modelis, tā uzbūve, administratīvais aparāts, skaidrots, kā pēc 2009.gada pašvaldību vēlēšanām attīstīsies konkrētas nozares, kādas būs izglītības, kultūras, medicīnas un sporta perspektīvas, ceļi. Manuprāt, apvienošanās projektā jāparedz arī konkrētas norādes, kāda nozare, kurā pašvaldībā tiks īpaši attīstīta,” stāsta S.Indričeva.
Rajona pašvaldību pārstāvji šodien reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministram Aigaram Štokenbergam iesniegs dokumentus, kas apliena gatavību veidot Gulbenes novadu. Gulbenes novada apvienošanas projekta sagatavošanai valsts dotācija varētu sasniegt 10 000 latu, kas tiek rēķināta, ievērojot novadā apvienojamo pašvaldību skaitu. Papildus tam infrastruktūras attīstībai katrā novadā ietilpstošajai pilsētas un pagasta teritoriālajai vienībai paredzēta 100 000 latu vienreizēja valsts budžeta mērķdotācija. Tas nozīmē, ka Gulbenes novads, ja tajā apvienosies 14 pašvaldības, varētu saņemt 1,4 miljonu latu valsts dotāciju.
