Pirms kāda laika laikrakstā bija iespējams lasīt sākumu rakstam par gulbenietes Sandras Dikmanes ceļojumu uz Indiju un Nepālu.
Pirms kāda laika laikrakstā bija iespējams lasīt sākumu rakstam par gulbenietes Sandras Dikmanes ceļojumu uz Indiju un Nepālu. Iespaidus par Indiju aprakstījām iepriekš, bet šoreiz varēsiet domās aizlidot uz Nepālu.
Nepāla ir mazītiņa valstiņa, kuras lielākajā daļā ir Himalaju kalni ar savām astoņus tūkstošus augstajām virsotnēm. Nepālas teritorijā ir astoņas no desmit pasaules augstākajām virsotnēm. Šī mazā valstiņa ir citādāka nekā Indija. Tā apbur ar savu arhitektūru un tempļiem.
Uz tempļiem plūst cilvēku straumes
Tempļi Nepālā ir visapkārt, piemēram, Bodnathas templis, ko veido tipiska stūpa ar uzgleznotām Budas acīm. Budisma simbolikā mandalas formā veidotā pamatne apzīmē zemi, kupols – ūdeni, jumta spole, uz kuras pamatnes uzgleznotas Budas acis, – uguni, saulessargs – gaisu, bet torņa smaile – dievu valstību. Šim templim apkārt ir mazāki tempļi, kur glabājas lūgšanu dzirnaviņas, uz kurām rakstītas mantras. Ticīgie soļo apkārt stūpai, griežot lūgšanu dzirnaviņas. Kad dzirnaviņas griežas, mantra griežas tām līdzi un tādējādi nemitīgi tiek atkārtota.
Šajos tempļos valda citādāka gaisotne nekā kristiešu dievnamos. Sestdienas rītos uz templi nāk ļaudis straumēm vien, neviena nemudināti, dedzina sveces, dievu tēlu priekšā liek ziedojumus, iegriež lūgšanu dzirnaviņas. Var just, ka visa šī mistērija ir dabiska un būtiska daļa no viņu dzīves. Pret ziņkārīgajiem tūristiem nepālieši izturas laipni, reizēm gan man pašai šķita, ka mēs bāžam degunu nevietā un nelaikā. Ir arī tempļi, kurus drīkst apmeklēt tikai hindu ticībai piederīgie, pārējiem jāsamierinās ar apbrīnošanu un krāsu, smaržu un misticisma gaisotnes baudīšanu no tālienes.
Pielūdz vīrišķo spēku
Interesanti bija aplūkot arī Pašupatinathu – hinduistu svētceļojumu vietu. Tās daudzajos tempļos var skatīt lingas jeb akmens fallus un zemciļņus. Hinduisti tādējādi godina un pielūdz vīrišķo spēku un auglību. Tur sastapām arī tā dēvētos “svētos vīrus”, kas redzami gandrīz katrā fotogrāfijā jebkurā grāmatā vai žurnālā, kas stāsta par Indiju vai Nepālu. Laikam viņu svētums izpaužas gadu gadiem rūpīgi koptajā un, jāatzīst, fotogēniskajā tēlā un kārtīgi darīta darba apziņā – maizīte taču jānopelna godam. Paši nepālieši arī smaida par to. Īstais svētums jau netiek rādīts svešām acīm, to var tikai sajust sarunās, sirds lūgšanās un attieksmē citam pret citu.
Vīrieši dievietes nekāro
Pilī Katmandu centrā dzīvo īpaša būtne – Kumari Devi jeb “dzīvā dieviete”. Patiesībā šī dieviete ir maza 5 līdz 12 gadus veca nepāliešu meitene, kura tiek apģērbta dārgās drānās un dzīvo pilī nošķirtībā no apkārtējās pasaules. Kumari Devi tiek ļoti rūpīgi izraudzīta starp daudzām kandidātēm pēc neskaitāmiem skaistuma nosacījumiem. Savu dievišķo statusu meitene saglabā līdz “pirmajām asinīm” – te domāts līdz brīdim, kad meitenei sākas menstruācijas. Viņu gan rūpīgi sargājot, bet tomēr gadoties jau arī iegriezt pirkstā – tad viņa atgūst cilvēcisku stāvokli un viņas vietā tiek izvēlēta cita “dieviete”. Mums gribējās zināt, kas ar meitenīti notiek pēc tam, kad viņa vairs nav pielūgsmes objekts – viņa dzīvojot tālāk tāpat kā citas meitenes, īpaši laimīgas gan neesot un par sievām arī viņas negribot ņemt. Te nu bija! Kur tad palikuši vīriešu sapņi par dievietēm? Gids vairāk nekādos skaidrojumos neielaidās, vien nosmaidīja – ak, šīs sievietes, visā pasaulē vienādas…
Glezna kalpo kā altāris
Starp maniem lielākajiem pārsteigumiem un atradumiem Katmandu bija tradicionālie nepāliešu kokgriezumi – iepriekš par tiem neko nezināju. Kokgriezumiem rotāti ir gandrīz visi vecpilsētas logi un durvis, arī dažādas koka konstrukcijas un balsti papildināti ar figūrām un smalkiem rakstiem.
Apmeklējām arī mākslas skolas. Gleznošana viņiem ir saistīta ar reliģiju un lūgšanām. Gan pati gleznošana ir meditācija, gan arī glezna pēc tam kalpo kā altāris. Ja zina tēlu nozīmes, nepāliešu gleznas var lasīt kā grāmatas, bet mēs tās vienkārši uztveram kā skaistas gleznas.
Interesants šķita pats gleznošanas process. Krāsvielas viņi izmanto galvenokārt dabiskās – turpat uz vietas taisa pulverīšus no dažādiem minerāliem. Audekla uzvilkšana, nogruntēšana un zīmējuma uznešana ir līdzīga kā mums, atšķirīgas ir tikai tēmas, ko viņi attēlo. Gleznojot viņi sēž uz grīdas lotosa pozā un mierīgi dara savu darāmo. Viņi nedomā par ērtībām vai īpašas atmosfēras radīšanu. To dara nepiespiesti un brīvi.
Sadzīvo visas reliģijas
Budas acis bieži nolūkojas no reklāmas plakātiem par Nepālu, tāpēc domāju, ka budisms tur ir valdošā reliģija, bet izrādījās, ka tikai 10,74 procenti nepāliešu ir budisti, 80,62 procenti ir hinduisti, bet 4,20 procenti ir musulmaņi, ir pat pusprocents kristiešu. Taču šķita, ka visas reliģijas kopā sadzīvo ar cieņu un iecietību – tā teikt “vienā dieva mierā”.
Dievu statujas nepālieši pielūdz aktīvi un taustāmi – apkarina ar ziedu vītnēm, biezā kārtā apziež ar sviestu un rīsiem, bieži arī ar sarkanu krāsu. Lūkojoties no malas, šķiet ka dievi nosmērējuši muti gluži kā mazulis, kas tikko mācās ēst. Dievam Šivam ir ļoti dažādas izpausmes. Kal Bhairav, kas aplicis galvaskausu vainagu, ir postošākā un briesmīgākā no visām, taču arī šī izpausme tiek aktīvi pielūgta.
* * *
Ko varu ieteikt citiem? Vispirms saprast, kas tieši jums ir vissvarīgākais! Ja nevarat iztikt bez komforta, cūkgaļas karbonādes pusdienās un apziņas par savu īpašo visgudrā baltā cilvēka statusu, nemokiet sevi un izvēlieties ceļojumiem citas zemes! Ja esat gatavi ik mirkli piedzīvot ko negaidītu, nebaidāties revidēt un mainīt savus priekšstatus par vienīgo pareizo dzīves kārtību, tad nešaubieties ne mirkli – brauciet!
