Valdība lēš, ka maize apmēram pēc pāris mēnešiem vai pat vēl agrāk varētu kļūt dārgāka par 10 līdz 15 procentiem.
Valdība lēš, ka maize apmēram pēc pāris mēnešiem vai pat vēl agrāk varētu kļūt dārgāka par 10 līdz
15 procentiem. To paredz Ekonomikas ministrijas Cenu monitorings.
Gulbenes rajonā Rankas pagasta “Ķelmēni” ir vienīgā mazā maizes ceptuve, kā arī viena no divām maizes ceptuvēm Latvijā, kam piešķirts sertifikāts “Latvijas ekoprodukts”.
“Neizturot konkurences cīņu, jau pagājušajā gadā bankrotējušas vairākas mazās maizes ceptuves, kā arī maizes cenas paredzamais kāpums apdraud jebkuru ceptuvi, arī mūsējo. Diemžēl cenu kāpums ir valstisks process, mēs neko tajā izmainīt nevaram. Lai noturētos, arī mēs plānojam, sākot ar maiju, palielināt cenu “Ķelmēnos” ceptajai maizei. Tas ir saistīts ne tikai ar elektroenerģijas sadārdzināšanos, izejvielas kļūst dārgākas, arī ceptuves strādniekiem jāpaaugstina darba alga. Kamēr vien pirks mūsu produkciju, tikmēr strādāsim,” saka “Ķelmēnu” saimnieks Juris Paulovičs. Viņš nenoliedz, ka ļoti satraukusi paziņas Žaņa Legzdiņa maizes ceptuves darbības pārtraukšana, jo ceptuve nav izturējusi izejvielu izmaksu pieaugumu un pieaugošo lielveikalu spiedienu.
Daļēji maizes cenu kāpumu varētu kompensēt pievienotās vērtības nodokļa likmes samazināšana maizei, kā arī citiem pārtikas produktiem vismaz piecu procentu apmērā, bet diemžēl inflācijas mazināšanas plāns nodokļu samazināšanu neparedz.
J.Paulovičs bilst, ka arī no ekoloģiski audzētajiem rudziem iegūtie milti situāciju neglābj, jo, iztiekot ar pašaudzētiem graudiem, saimniecība negūstot lielu ekonomisko labumu.
“Tas ir saistīts ar izlietoto līdzekļu iesaldēšanu uz diviem gadiem, jo sistemātiski ir jāmaina augu seka un atkārtoti vienā tīrumā rudzus var sēt tikai pēc diviem gadiem. Mūsu ceptuves priekšrocība ir tā, ka piecu veidu – rudzu rupjmaizes, rudzu un kviešu saldskābmaizes, baltmaizes un graudu – maizes cepšanai graudus iepērkam arī no citām saimniecībām, kas saimniekošanā izmanto bioloģiskās lauksaimniecības metodes,” stāsta J.Paulovičs. Ražošanas apjomu ceptuve negrasās palielināt, ņemot vērā maizes tirgū valdošo situāciju, toties tiek turpināta sāktā ražotnes modernizācija. Kopumā saimniecība tiek galā ar 800 hektāriem lauksaimniecībā izmantojamās zemes, jo šobrīd peļņu dod lauksaimniecība, nevis ceptuve.
