Atkal nāk pavasaris un atkal aug autovadītāju neapmierinātība ar braukšanas apstākļiem, jo daudzviet rajona ceļi ir kļuvuši gandrīz neizbraucami.
Atkal nāk pavasaris un atkal aug autovadītāju neapmierinātība ar braukšanas apstākļiem, jo daudzviet rajona ceļi ir kļuvuši gandrīz neizbraucami.
Akciju sabiedrības “Latvijas valsts ceļi” Vidzemes reģiona Gulbenes nodaļas vadītājs Laimonis Aumeistars laikrakstam skaidro, ka šobrīd tiek lāpītas avārijas bedres – bedres, kas ir lielākas par 0,10 kvadrātmetriem un dziļākas par 5 centimetriem. “Bedrīšu masveida lāpīšana sāksies aprīlī, kad laika apstākļi būs vismaz nedaudz nostabilizējušies. Atkarībā no ceļu stāvokļa tiks noteikti arī transportlīdzekļu maksimālā svara ierobežojumi, lai nodrošinātu šo autoceļu segas saglabāšanu. Smagajam transportam jau ir slēgts ceļš Ranka – Tirza,” stāsta L.Aumeistars. Runājot par ceļu remontiem, viņš gan neko iepriecinošu atklāt nevar.
“Apmēram 32 kilometri Gulbenes rajona otrās šķiras ceļu ir ļoti sliktā stāvoklī, 1.šķiras ceļi sliktā stāvoklī ir apmēram 68 kilometri, apmierinošā – apmēram 53 kilometri, taču arī šo ceļu stāvoklis, ja nekas netiek darīts, ar katru gadu pasliktinās. Uz Madonas šosejas 18 kilometri ir sabrukuši, uz ceļa Gulbene – Balvi – gandrīz 7 kilometri, uz ceļa Sinole – Zeltiņi – Silakrogs – 9 kilometri, uz ceļa Smiltene – Velēna – Gulbene – apmēram 8,5 kilometri. Madonas šoseja, piemēram, ir izbūvēta 1980. vai 1981.gadā, ir bijusi virsmas apstrāde, bet pēc 1990.gada šis ceļš nav remontēts, taču satiksmes intensitāte šeit, tāpat kā uz Smiltenes – Gulbenes un Gulbenes – Balvu šosejas, ir liela,” stāsta Gulbenes nodaļas vadītājs.
Situācija ar 2.šķiras melnā seguma ceļiem iesot nedaudz labāka. “Atsevišķi 2.šķiras ceļu posmi pēc 2002.gada ir tikuši remontēti, piemēram, pirms pāris gadiem remontējām ceļu Ranka – Ūdrupes stacija 8 kilometru garumā, pērn remontēts ceļa posms Beļavā 900 metru garumā, arī šogad tiek plānots remontēt 1 kilometru uz šā paša ceļa. 2.šķiras ceļi arī tik katastrofāli nepasliktinās kā 1.šķiras ceļi,” vērtē L.Aumeistars.
Gulbenes nodaļas vadītājs saka, ka viss ir atkarīgs no finansējuma, bet tā trūkst. “Ir sagatavota programma 2007. līdz 2009.gadam ceļu periodiskajai uzturēšanai. Sarakstā ir iekļauti milzum daudz kritiski ceļa posmi pa visu Latviju. Tajā ir iekļauts arī kritiskais posms uz Balvu ceļa starp Stāmerienas un Litenes pagriezienu, 8,8 kilometrus garais posms uz Smiltenes – Gulbenes ceļa pie Gaujas tilta, kā arī vēl viens posms uz Gulbenes – Balvu ceļa pirms un pēc Stāmerienas pagrieziena. Diemžēl finansējumu šo ceļu remontam koriģē reģions, iespējams, viņi par prioritātēm uzskatīs citus ceļus. Arī novadu atbalsta programmā ir paredzēts ceļa Gulbene – Zeltiņi remonts – no Svelberģa līdz Beļavai. Ir jālabo gan melnā sega 1 kilometra garumā, gan 7 kilometri grants seguma, kur ir jātīra grāvji, jāremontē caurtekas, jāstiprina grants segums. Otrs šajā programmā iekļautais ceļa posms ir ceļš Tirza – Jaungulbene – Liede 5 kilometru garumā. Autoceļu sakārtošanas projektā mērķprogrammā, kas saistās ar grants ceļu asfaltēšanu, ir paredzēts remontēt divus ceļu posmus – ceļa Ērgļi – Jaunpiebalga posms Jaunpiebalga – Saliņkrogs (arī šis ceļš vēl ir Gulbenes nodaļas pārziņā) un ceļa Rēzekne – Gulbene posms no Lubānas pagrieziena līdz Gulbenei. Darbi šajā posmā varētu sākties 2009. un beigties 2011.gadā,” stāsta Gulbenes nodaļas vadītājs.
L.Aumeistars gan autovadītājiem arī atgādina būt piesardzīgiem un saprotošiem. “Ja arī nav izliktas ierobežojuma zīmes, rīkoties vajag atbilstoši reālajiem ceļa apstākļiem.
