Gulbeniete Valentīna Čakāne ir septiņus gadus vecas pekiniešu šķirnes kucītes Kiti-Ket saimniece.
Gulbeniete Valentīna Čakāne ir septiņus gadus vecas pekiniešu šķirnes kucītes Kiti-Ket saimniece.
Valentīnai patīk suņi, un viņa saka, ka suns dara dzīvi skaistāku. Pirms 18 gadiem viņa iegādājās kokerspaniela šķirnes suni. Kad šis suns nomira, saimniece iegādājās vēl vienu tādas pašas šķirnes suni – Činu. Čina nodzīvoja deviņus gadus un bija 12 kucēnu māte. Kad Čina jau bija veca, V.Čakāne ieraudzīja, ka kaimiņa meita no Krievijas atvedusi mazu suņuku. Viņš Valentīnai uzreiz esot iepaticies. Ierunājusies kaimiņiem, ka arī tādu gribot. Tā arī kaimiņa meita atveda no Krievijas pekinieti. Taču sākumā sunīte Valentīnai nemaz nepatika, jo viņai vēl nebija izveidojies apspalvojums.
Zina, ka nedrīkst aiztikt kaķus
Pēc rakstura pekinieši esot diezgan dusmīgi, bet Kiti-Ket ir mīļa un mierīga, tikai reizēm mēdz būt skaļa. Kiti-Ket ir ļoti draudzīga. Viņai patīk bērni, varētu teikt, ka viņa tos dievina. Arī mašīnas netraucē, tām nepievērš nekādu uzmanību. Ļoti paklausīga. Ja tiek aizliegta kāda darbība, suns to ievēro, piemēram, Kiti-Ket zina, ka nedrīkst aiztikt kaķus.
Pekiniete lepojas arī ar apģērbu. Viņai no Sanktpēterburgas tika atvesta seciāla suņu vējjaka, ko valkā tikai slapjā laikā. Ir vēl adīts kostīmiņš, kuru uzvelk ziemā – lielākā salā.
Kiti-Ket neko nesaka, kad tiek ietērpta drēbēs, viņa zina, ka tērps būs noderīgs, jo pašai būs silti. Sākumā, protams, ģērbšanās sunītei nepatika. Vienreiz nedēļā suns tiek lutināts ar skaistumkopšanas procedūru, tas tiek ķemmēts. Šī procedūra gan Kiti-Ket patīkot.
Kitiket patīk braukt
Kucītei ļoti patīk ceļot. Valentīna iegādājusies speciālu suņu ceļasomu. Tajā Kiti-Ket ir izbraukājusi Krieviju. Abas plāno arī Lieldienās braukt uz Krieviju. Izrādās, ka visās pilsētās metro nedrīkst pārvadāt suņus, tādēļ saimniece viņu ieliek somā un aizvelk rāvējslēdzēju. No ārienes neizskatās, ka somā vestu mazu suni. Kad Valentīna dod komandu “mēs brauksim”, suns tūdaļ sarosās un ir laimīgs par gaidāmo ceļojumu.
Suņuks neēd sauso barību. Vienreiz nedēļā tiek dota svaiga liellopu gaļa. Kiti-Ket ēd cūku kaulus, aknas. Viņai ir speciāli sausie suņu cepumiņi. Pekiniete ēd tikai vienu reizi dienā pēc pulksten sešiem vai septiņiem vakarā. Ja ar to nepietiek, Kiti-Ket pati paņem šos cepumiņus. Viņa dalās ar gardumiem ar savu draugu – mīksto mantiņu – suņuku, jo domā, ka tas ir viņas bērns.
Peldēšana nav mīļākā nodarbe
Valentīna atceras arī kādu notikumu pirms trīs gadiem, kad sunīte pamatīgi pārbiedēja saimnieci. Viņas abas bija aizbraukušas uz Balviem. Valentīna gribējusi nopeldēties. Sunīte sēdēja uz liela akmens un gaidīja saimnieci. Valentīna iepeldēja dziļi ezerā, suns viņu īsti nevarēja redzēt, tikai dzirdēja balsi. Kad saimniece kucīti sāka saukt vārdā, Kiti-Ket ielēca ūdenī, lai gan pati nekad ūdenī nelien. Visi nobijās, jo domāja, ka suns būs noslīcis, bet Kiti-Ket saviem spēkiem izpeldēja krastā.
***
Leģenda vēsta
Lauva iemīlējās pērtiķī, un radās šādi dzīvnieciņi – pekiniešu suņi. Purniņš pekinietim ir kā pērtiķim, bet pārējais kā lauvai. Bet patiesībā 19.gadsimtā Lielbritānijas diplomāti slepeni aizveda no Pekinas tikai dažus suņus uz Eiropu, kas pamazām izplatījās pa visu Eiropu.
***
Ja suņi varētu runāt…
Tad viņi sacerētu suņtiesību konvenciju. Lūk, dažas iespējamās pamattēzes:
– Nekādus pirmos kucēnus neviens vairs neslīcinās!
– Neviens nevar liegt sunim riet, kad, uz ko un cik ilgi gribas.
– Suns ēd tikai to, kas viņam garšo, tik daudz, cik viņam gribas, un līdz mūža galam dzīvo cilvēka maizē.
– Suns guļ, kur viņam patīk.
– Labam sunim uzpurni neliek, bet uzpurni liek sliktiem cilvēkiem.
– Tas, kas suni tur piesietu ķēdē, lai turpmāk ik pārdienas mainās ar suni, jo arī viņam ir vajadzīgas brīvdienas.
– Kas salā un lietū pret suņa gribu viņu dzen ārā, lai pats iet līdzi.
– Visās lietās un vietās palīdzēt sunim asti celt ir katra cilvēka pienākums.
– Kas pret suni roku vai akmeni paceļ, to lai suņi notiesā.
– Katra suņa pienākums ir regulāri cilvēkus vest veselīgās pastaigās, garām veikaliem un tālāk no civilizācijas.
