Šīs vasaras slikto laika apstākļu dēļ rudzu graudu kvalitāte ir samērā slikta – ar zemu krišanas skaitli.
Šīs vasaras slikto laika apstākļu dēļ rudzu graudu kvalitāte ir samērā slikta – ar zemu krišanas skaitli. Tāpēc maizes cepēji ir nobažījušies par to, ka no sliktas kvalitātes miltiem nebūs iespējams izcept garšīgu maizi. Vajadzēs izmantot dažādus konservantus un uzlabotājus, kas pasliktinās maizes garšu.
“Mēs iepērkam tikai labas kvalitātes graudus, kas ir sertificēti, tāpēc arī milti, no kuriem cepam maizi, ir kvalitatīvi. Solām, ka gulbenieši ēdīs tikai kvalitatīvu rudzu maizi,” “Dzirkstelei” saka SIA “Gulbenes maiznieks” pārtikas tehnoloģe Spodrīte Pužule.
SIA “Gulbenes maiznieks” graudus iepērk no akciju sabiedrības “Rēzeknes dzirnavnieks” un, tā speciālisti atzīst, ka graudu kvalitāte ir laba, tāpēc diskusijas par to, kā izcept maizi no mazāk kvalitatīviem rudzu miltiem šobrīd nav aktuālas. Pārtikas tehnoloģe atzīst, ka tādā gadījumā, ja miltiem nav vajadzīgās kvalitātes, maize var nebūt tik garšīga kā vajadzētu.
“Tad rudzu maizes mīkla ir iesaldena, bet, kukulītim izcepoties, tam ir lipīgs vidus. Vajadzīgs arī lielāks skābums,” skaidro S.Pužule.
Nepietiks pārtikas rudzu
Akciju sabiedrības “Lauksaimniecības tirgus intervences aģentūras” ģenerāldirektors Juris Spručs domā, ka pašreizējo rudzu krājumu varētu pietikt apmēram četrus, piecus mēnešus. Precīzi, kādu rudzu daudzumu vajadzēs importēt, būs iespējams pateikt pēc 1.oktobra.
Savukārt Latvijas maiznieku biedrības pārstāvji uzskata, ka rudzu imports uzsākams iespējami ātrāk, jo vēlāk šie graudi kļūs dārgāki. Zemkopības ministrs Atis Slakteris ir pārliecināts, ka pagaidām satraukumam par kvalitatīvu rudzu miltu trūkumu nav pamata, “jo vietējo graudu iepirkums vēl nav biedzies”.
“Ir skaidrs, ka rudzu graudus vajadzēs iepirkt, bet par to, cik daudz tos ievest, varēs lemt novembrī, kad beigsies graudu iepirkums, jo daudzi zemnieki gaida novembri, kad plānots graudu cenas pieaugums,” saka zemkopības ministrs Atis Slakteris.
Izmanto vietējos graudus
Arī akciju sabiedrības “Rīgas dzirnavnieks” ģenerāldirektors Andris Sedmalis “Dzirkstelei” stāsta, ka minētajā uzņēmumā rudzu esot pietiekami. “Uzņēmuma stratēģijā ir noteikts, ka ražošanu nodrošinām ar vietējām izejvielām, tādēļ darbību plānojam tā, ka veidojam kvalitatīvu visu veidu graudu rezerves. Radām iespēju strādāt tikai ar vietējām izejvielām, tādējādi atbalstot vietējo zemniecību,” saka ģenerāldirektors. Viņš domā, ka, ja tagad atļaus ievest lētus ārvalstu graudus, tā būs zemnieku interešu nodevība.
“Nekādā gadījumā nedrīkst pieļaut miltu ievešanu, jo tad problēmas var būt pārstrādātājiem, kas var atsaukties arī uz zemniekiem,” saka A.Sedmalis.
Maizes cepēji domā citādāk. “Mums maizes cepšanai ir vajadzīgi kvalitatīvi milti. Šobrīd ir vienalga, no kurienes tie ir iepirkti – tepat Latvijā vai no ārzemēm. Uzskatu, ka pie mums diemžēl ir maz kvalitatīvu graudu,” saka akciju sabiedrības “Gulbenes maiznīca” grāmatvede Sanita Paidere. Jāpiebilst, ka “Gulbenes maiznīca” miltus iepērk “Rīgas dzirnavniekā”, tāpēc ir būtiski, lai pietiktu gan graudu, gan miltu.
Jāveido cenu politika
“Latvijā rudzu miltu pietiek un katram ražotājam savlaicīgi jādomā, kā iegādāties vietējos graudus kvalitatīvu miltu malšanai, veidojot atbilstošu cenu politiku. Līdzīga situācija veidojās arī pagājušajā gadā, kad ieveda graudus no Lietuvas,” saka A.Sedmalis. Viņš nevēlas, ka viens cilvēks runā visu vietējo graudu pārstrādātāju vārdā, un uzskata par nenopietnu pieeju, kad viena pārstrādātāja problēmas risina uz citu rēķina un nedomā ne par kopējo graudu politiku valstī, ne par zemniecības interesēm.
Arī Gulbenes rajona lielākie graudu audzētāji uzskata, ka spēj iegūt kvalitatīvus graudus, tikai par tiem vairāk jāmaksā.
Fakti
Latvijā vidējais rudzu patēriņš miltu ražošanai pēdējos gados ir 3400 tonnu mēnesī, gadā – 42 000 tonnu.
No šāgada ražas līdz 25.septembrim bija iepirktas, pieņemtas pārstrādē un glabāšanā 11 148 tonnas rudzu.
Valstī trūks apmēram 15 000 tonnu pārtikas rudzu.
