Gulbenes rajonā ir trīs lielākās dārzeņu audzētāju saimniecības, kas ir Latvijas Dārzeņu audzētāju asociācijā.
Gulbenes rajonā ir trīs lielākās dārzeņu audzētāju saimniecības, kas ir Latvijas Dārzeņu audzētāju asociācijā. To īpašnieki uzskata, ka ir vajadzīgs noteikt kvotas arī dārzeņu audzētājiem.
“Gulbenes rajonā tirdzniecības nišas esam sadalījuši, bet tas nenozīmē, ka nav vajadzīgas kvotas,” “Dzirkstelei” saka Daukstu pagasta iedzīvotāja Ingrīda Sebre, kura kopā ar ģimeni saimnieko zemnieku saimniecībā “Pļavnieki” un audzē dārzeņus septiņu hektāru platībā.
Latvijā dārzeņu un augļu ražotāju ir daudz, bet viņu saimniecības ir nelielas. Vairākās no tām minētās produkcijas ražošana nav galvenā pamatnodarbošanās. Arī tirdzniecības iespējas izaudzētajiem dārzeņiem līdz šim meklētas un rastas individuāli.
Piemēram, I.Sebre stāsta, ka produkciju realizējot Gulbenes tirdzniecības uzņēmumos. Līdzīgi rīkojas arī pārējie dārzeņaudzētāji. Tomēr neviens no viņiem nenoliedz, ka ir vajadzīgs sakārtot dārzeņu tirgu Latvijā, jo sadrumstalotība traucē vietējiem dārzeņu audzētājiem konkurēt ar mazumtirdzniecībā importēto produkciju. Arī lielajiem tirdzniecības uzņēmumiem ir izdevīgāk iepirkt dārzeņus no viena importētāja, nevis no vairākiem desmitiem šīs produkcijas audzētāju. Tirgus prasība nosaka dārzeņu nemainīgu kvalitāti un konkrētu apjomu, bet Latvijā to spēj nodrošināt tikai retais dārzeņu audzētājs.
“Piemēram, šogad Vidzemē būs “burkānu problēma”. Īpaši, ja burkāni audzēti mitrākos tīrumos, tad vairāk nekā 30 procentu no tiem būs derīgi tikai lopbarībai, jo jau tagad tos ir skārusi puve,” secina I.Sebre.
“Viena no iespējām sakārtot dārzeņu tirgu Latvijā ir saistīta ar vispārēju kvalitātes standartu izstrādāšanu un to atzīšanu par obligātiem. Būtu jāizstrādā arī nacionālie standarti produktiem, kas nav pakļauti Eiropas Savienības likumdošanai,” “Dzirkstelei” saka Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Ingūna Gulbe. Arī augļu un dārzeņu pārstrāde jāsakārto atbilstoši ES prasībām.
“Esam iepazīstināti ar šiem standartiem un noteikumiem. Uzskatām, ka tie ir reāli un dārzeņu audzētājiem pieņemami,” domā I.Sebre.
