Gulbenes dzelzceļa stacijā pie piemiņas zīmes komunistiskā genocīda upuru piemiņai 25.martā pulcējās galvenokārt gulbenieši, lai ar klusuma brīdi godinātu svešumā izsūtīto cilvēku piemiņu.
Gulbenes dzelzceļa stacijā pie piemiņas zīmes komunistiskā genocīda upuru piemiņai 25.martā pulcējās galvenokārt gulbenieši, lai ar klusuma brīdi godinātu svešumā izsūtīto cilvēku piemiņu.
“Pirms 58 gadiem no toreizējā Gulbenes apriņķa uz Amūras, Tomskas un Omskas apgabalu tika izvestas 511 ģimenes,” uzrunājot piemiņas brīža dalībniekus, teica Politiski represēto apvienības Gulbenes nodaļas vadītāja Aira Anča.
Atmiņās kavējās arī izsūtītā gulbeniete Aija Bērziņa. Ziedus nolika arī 26. Zemessardzes bataljona pārstāvji.
Piemiņas zīmes pakājē cita pēc citas tika iedegtas sveces, cits pie cita gūla ziedi, bet visapkārt virmoja atmiņas.
Piemiņas brīdis 25.martā ceturto gadu notika arī Lejasciema kapsētā. Pie baltā krusta pulcējās lejasciemieši, starp kuriem bija arī 30 politiski represētie. Šobrīd pagastā ir 36 cilvēki, kas piedzīvojuši izsūtījumu uz Sibīriju.
“Šogad pasākumā pulcējās salīdzinoši vairāk cilvēku nekā iepriekšējos gados, jo politiski represētie bija ieradušies kopā ar saviem ģimenes locekļiem. Bija arī tādi cilvēki, kuriem kāds radinieks bijis izsūtīts,” stāsta pasākuma vadītāja Lejasciema pagasta padomes sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Milne.
Vairāki lejasciemieši kavējās atmiņās, kuras vēl vairāk paspilgtināja lejasciemietes Antras Zelčas atskaņotās melodijas. Pēc tam politiski represētās personas devās atceres pusdienās, kuras Lejasciema kafejnīcā viņiem bija sarūpējusi Lejasciema pagasta padome.
