Šogad Gulbenes rajonā nav konstatēta saslimšana ar tuberkulozi. Arī 2006.gadā salīdzinoši bijis mazāk cilvēku, kam atklāta šī plaušu slimība.
Šogad Gulbenes rajonā nav konstatēta saslimšana ar tuberkulozi. Arī 2006.gadā salīdzinoši bijis mazāk cilvēku, kam atklāta šī plaušu slimība.
Pērn reģistrēti tikai seši slimnieki, no kuriem lielākā daļa bijuši lauku cilvēki. Slimība nav bijusi aktuāla nevienam bērnam. Visi slimnieki šobrīd ārstējas.
“Skaitliskie rādītāji man tomēr neļauj būt mierīgai, ka viss ir kārtībā, jo domāju, ka ir cilvēki, kuri slimo ar tuberkulozi, bet viņi neapmeklē ģimenes ārstu,” saka pulmonoloģe Jūlija Landsmane.
Ar tuberkulozi visvairāk slimo pavasarī. Tā ir slimība, kas skar plaušas. Tās pazīmes ir nogurums, ēstgribas trūkums, ķermeņa svara samazināšanās, mokošs klepus, nereti arī paaugstināta ķermeņa temperatūra. Ja krēpām ir asins piejaukums, tas nozīmē, ka saslimšana ir padziļinājusies. Slimības pazīmes visbiežāk izpaužas pavasarī vai rudenī. Ja pacientam ir slikta pašsajūta vai simptomi, nekavējoties jākonsultējas pie ģimenes ārsta, kurš nosūtīs veikt rentgena apskati. Tā ir obligāta, lai pārliecinātos, vai nav notikusi saslimšana ar šo bīstamo infekcijas slimību.
Ja pacientam atklāj tuberkulozi, ārstēšana ir par brīvu. Slimniekus sākumā ārstē stacionāri speciālā medicīnas iestādē, lai konstatētu, kādas zāles vajadzīgas konkrētajam pacientam. Pēc tam ārstēšanās turpinās ambulatori, notiek regulāras veselības pārbaudes. Pastāvīgi kontrolē arī medikamentu lietošanu.
“Tuberkulozes pacients katru dienu ierodas pie ģimenes ārsta vai tuberkulozes kabinetā, lai izdzertu zāles, jo tādējādi mēs kontrolējam ārstēšanās terapiju. Ja cilvēks izvairās ārstēties, tad viņam piespiežam to darīt. Mums ir izveidojusies laba sadarbība ar ģimenes ārstiem. Ārstēšanās ilgst apmēram pusgadu, ir gadījumi, kad tā ir pat 24 mēneši. Katrs cilvēka organisms uz zālēm reaģē atšķirīgi, tāpēc problēmas rodas tad, ja pacientam neizdodas piemeklēt iedarbīgus medikamentus,” stāsta J.Landsmane. Medikamentus šīs slimības ārstēšanai atmaksā valsts.
Var inficēties
ikviens
J.Landsmane uzsver, ka ar šo slimību var inficēties ikviens un jebkur, jo infekcijas avots ir slims cilvēks.
“Ja pacients ir smagi slims ar tuberkulozi un plaušās jau izveidojies caurums, tad baciļi izdalās, klepojot un pat runājot. Cilvēki bieži vien pat nezina, ka ir saslimuši ar tuberkulozi, ka tā ir sliktās pašsajūtas iemesls. Ir gadījumi, kad cilvēks pats nojautis, ka ir inficējies ar šo slimību,” stāsta pulmonoloģe.
No tuberkulozes pasaulē katru gadu mirst vairāk cilvēku nekā no jebkuras citas infekcijas slimības. Trešā daļa cilvēces ir inficējusies ar tuberkulozes bacili, bet ne jau visi cilvēki jūtas slimi. J.Landsmane skaidro, ka tuberkulozes infekcija veidojas tad, kad baciļi iekļūst cilvēka organismā. Slimība visbiežāk skar plaušas, bet tuberkulozes nūjiņa – Mycobacterium tuberkulozis – ar asins un limfātiskās sistēmas starpniecību izplatās pa visu organismu, bojājot jebkuru orgānu, kā arī mugurkaulu, gūžas kaulu, nieres, dzimumorgānus, galvas smadzenes.
“Tuberkuloze ir lipīga slimība, ar kuru inficēties var visu mūžu neatkarīgi no vecuma. Slimniekam klepojot, šķaudot un runājot, baciļi izdalās vidē un veidojas tā saucamie infekcijas aerosoli, kas gaisā saglabājas vairākas stundas,” atgādina J.Landsmane.
Nepieciešams
vakcinēties
Būtisks tuberkulozes profilakses pasākums ir vakcinācija, īpaši agrīnajā vecumā.
“Vakcināciju jaundzimušajiem izdara jau dzemdību nodaļā ceturtajā piektajā bērna dzīvības dienā. Pēc diviem mēnešiem bērnam izstrādājas imunitāte pret tuberkulozi. Šāda jaundzimušo vakcinācija pasargā bērnus no saslimšanas ar smagām tuberkulozes formām, bet neaizsargā no inficēšanās ar šo slimību. Arī bērni inficējas ar tuberkulozi no slimā cilvēka, ieelpojot infekciozos gaisa aerosolus. To, vai notikusi inficēšanās, nosaka, izdarot tuberkulīna raudzi jeb Mantū reakciju. To veic bērniem, kuri bieži slimo. Ja pēc Mantū reakcijas medicīnas darbinieks nosūta bērnu pie tuberkulozes speciālista, tad pie viņa jāierodas ne vēlāk kā pēc mēneša. Tikai pulmonologs varēs izvērtēt, vai bērns ir inficējies vai ne. Mēs visi gribam dzīvot veselā vidē, tāpēc ikviena interesēs ir rūpēties, lai katrs tuberkulozes slimnieks būtu izārstēts,” saka J.Landsmane.
Pārbaude
– par brīvu
Ja pacients uz tuberkulozes kabinetu brauc no laukiem, tad ceļa izdevumus sedz pašvaldība.
“Tuberkulozes slimniekam ir tiesības izvēlēties, kur ārstēties. Arī tad, ja cilvēks pats ierodas tuberkulozes kabinetā un izsaka vēlēšanos pārbaudīties uz šo slimību, pārbaude ir par brīvu. Ja tiek veikta kāda procedūra, tad par to ir jāmaksā,” atgādina J.Landsmane.
Jāatceras, ja tuberkulozi neārstē, var nomirt. Riska grupa, kas ātri var saslimt ar tuberkulozi, ir cukura diabēta slimnieki, tie, kas cieš no psihiskām saslimšanām, HIV nēsātāji un AIDS slimnieki.
“Arī tad, ja cilvēks ir izārstējies no tuberkulozes, viņam reizi gadā ir jāveic rentgenoloģiskā pārbaude. Visu nosaka cilvēka apzinīga attieksme pret savu veselību,” saka J.Landsmane.
***
Fakti
Ar tuberkulozi cilvēki slimoja jau senajā Ēģiptē. 18.gadsimtā tā bija daudzu ģimeņu noslēpums un tika uztverts kā neizbēgams liktenis.
1882.gada 24.martā Roberts Kohs Berlīnes Fiziologu asociācijas sanāksmē Berlīnē paziņoja, ka ir atklājis tuberkulozes izsaucēju – nūjiņu.
1888.gadā tika paziņots, ka par tuberkulozi ir zināms viss, bet nebija atklāts, kā šo slimību ārstēt.
1945.gadā Zelmans Vaksmans atklāja, ka tuberkulozes ārstēšanā var izmantot streptomicīnu.
Pērn Latvijā ar tuberkulozi saslima 1144 cilvēki.
