Darba uzsākšana formāli tiek apzīmēta kā “stāšanās darba attiecībās”.
Darba uzsākšana formāli tiek apzīmēta kā “stāšanās darba attiecībās”. Atšķirībā no attiecībām ar mīļoto draugu vai sievu, visiem darba attiecību aspektiem vajadzētu būt strikti noteiktiem darba līgumā, lai vēlāk nerastos nevēlami konflikti. Dzīvē tā ne vienmēr notiek, tāpēc nepieciešams zināt būtiskāko, kas jāņem vērā, slēdzot darba līgumu.
Saskaņā ar likumu darba līgums visos gadījumos ir jāslēdz rakstveida formā, un tas nosaka darbinieka un darba devēja savstarpējās saistības un būtiskākās tiesības un pienākumus. Praksē rodas jautājums, vai pastāv arī mutvārdu darba līgumi un kādas tiem ir juridiskās sekas. Protams, ka pastāv, īpaši tur, kur darba devējs negrib maksāt nodokļus valstij un algu maksā darbiniekam aploksnē. Tas ir rupjš darba likuma pārkāpums, par ko uzņēmumam var uzlikt administratīvu naudas sodu. Jāuzsver, ka, strādājot bez rakstveida darba līguma, darbinieks sevi pakļauj riskam, ka darba devējs mutisko norunu par darba samaksu, darba apstākļiem un citiem darba līguma noteikumiem var nepildīt vai nepienācīgi izpildīt.
Ko drīkst un
ko nedrīkst prasīt
Pirms darba līguma noslēgšanas parasti notiek darba intervija – saruna, kurā darba devējs noskaidro darbinieka piemērotību konkrētam darbam. Darba likums aizliedz intervijas laikā uzdot darbiniekam jautājumus, kas neattiecas tieši uz izpildāmo darbu, piemēram, par ģimenes stāvokli, reliģisko pārliecību, piederību pie politiskās partijas vai darbinieku arodbiedrības, par nacionālo vai etnisko izcelsmi un citu.
Pieredze rāda, ka dažus darba devējus īpaši interesē darbinieka piederība arodbiedrībai. Dažkārt minēto aizliegumu mēģina apiet, paredzot darba līgumā punktu, ka darbinieka pienākums ir paziņot darba devējam par piederību pie arodbiedrības vai arī ziņot nekavējoties par iestāšanos arodbiedrībā. Arī šāda rīcība ir nelikumīga.
Kādam jābūt darba līguma termiņam?
Darba līguma pamatveids ilguma ziņā ir darba līgums uz nenoteiktu laiku. Tikai paredzētajos izņēmuma gadījumos darba devējs ir tiesīgs noslēgt ar darbinieku darba līgumu uz noteiktu laiku, tas ir, terminētu darba līgumu. Uz darbinieku, ar kuru noslēgts darba līgums uz noteiktu laiku, attiecināmi tādi paši noteikumi kā uz darbinieku, ar kuru noslēgts darba līgums uz nenoteiktu laiku.
Darba līguma papildu nosacījumi
Darba devējs var noteikt darbiniekam pārbaudes laiku, bet ne ilgāku par 3 mēnešiem, lai noskaidrotu darbinieka atbilstību viņam uzticētā darba veikšanai. Pārbaudes laiks dod iespēju darba devējam rakstveidā uzteikt darba līgumu, paziņojot par to 3 dienas iepriekš. Darba devējs darba līgumā var norādīt arī vēl citus nosacījumus, piemēram, vai darbiniekam ir tiesības strādāt blakus darbā vai ne un citu.
Darba likumā vēl ietverta svarīga garantija, kas paredz: ja, beidzoties terminēta darba līguma termiņam, neviena puse nav pieprasījusi izbeigt darba līgumu un darba tiesiskās attiecības faktiski turpinās, darba līgums uzskatāms par noslēgtu uz nenoteiktu laiku.
Jebkurus grozījumus līgumā var izdarīt tikai pēc darba devēja un darbinieka savstarpējas vienošanās. Šāda vienošanās jānoformē rakstveidā divos eksemplāros, pa vienam katrai pusei. Vienošanās par grozījumiem darba līgumā ir šī līguma neatņemama sastāvdaļa.
