Sākoties pavasarim, Gulbenes nomalēs intensīvi tiek dedzināti atkritumi. Par to trauksmi ir sacēlis Valsts meža dienesta speciālists Gulbenē Nikolajs Brīvība.
Sākoties pavasarim, Gulbenes nomalēs intensīvi tiek dedzināti atkritumi. Par to trauksmi ir sacēlis Valsts meža dienesta speciālists Gulbenē Nikolajs Brīvība.
“Trešdien novēroju, ka melni dūmi nāk no Ievugravas puses. Melni dūmi – tātad droši vien dedzinātas riepas. Katlumājas tajā apvidū nav. Ceturtdien novēroju, ka Gulbenē, Ozolu ielā, dedzina atkritumus pie Kļavu ielas. To dara viens cilvēks. Saliek vecās mantas, plastmasas pudeles lielā kaudzē un dedzina! Paelpot nevar! Parka malā zili dūmi plūda no Spārītes parka. Indes! Dioksīdi! Lai tie sadegtu, vajag būt līdz 1000 grādu temperatūrai. Tāpēc pasaulē vairs nededzina atkritumus,” saka N.Brīvība.
Par vecās zāles, plastmasas izstrādājumu, gumijas un citu ķīmisku vielu dedzināšanu, kas rada veselībai un videi kaitīgus dūmus un izgarojumus, pilsētas domes saistošie noteikumi paredz naudas sodu līdz 25 latiem.
N.Brīvība uzsver, ka Gulbenē pašvaldība ir noteikusi, ka kurt ugunskuru un kaut ko dedzināt drīkst tikai ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta atļauju.
“Diemžēl neviens neprasa atļauju ugunsdzēsējiem, bet tikai dedzina. Ugunsdzēsēji nevienam tagad, kad ir bīstama kūlas aizdegšanās iespēja, neļaus kurt ugunskuru. Tātad dedzina bez atļaujas,” saka N.Brīvība.
Viņš uzsver, ka vairākos rajona pagastos, izstrādājot teritoriālplānojumu, pieņemts nosacījums, kas liedz dedzināt atkritumus apdzīvotās vietās.
