Vairākus gadus Lieldienās Spārītes parks uz vairākām stundām pārtop par Zaķu ciemu, jo tad parkā rosās lieli un mazi “zaķi”, skan mūzika, čīkst šūpoles, gaisā jaušama garšīgas zupas smarža, čuguna katlos krāsojas olas.
Vairākus gadus Lieldienās Spārītes parks uz vairākām stundām pārtop par Zaķu ciemu, jo tad parkā rosās lieli un mazi “zaķi”, skan mūzika, čīkst šūpoles, gaisā jaušama garšīgas zupas smarža, čuguna katlos krāsojas olas, pa gaisu lido sasisto māla podu lauskas.
Izrādās, ka Zaķi ir ne tikai lieliski olu krāsotāji, bet pārzina arī olu kauju labākos paņēmienus, viņi ir lietpratēji arī skaistākās papīra olas veidošanā, kā arī prot savu sportisko garu izpaust Lieldienu skrējienā apkārt Spārītes parka saliņai. Un kur tad vēl mūzika – tik jautra un mundru garu uzturoša!
Šķiet, ka vienā darījumā gan Zaķiem nav īsti paveicies, proti, pareizajā gultnē nav ievirzījušās sarunas ar Laika māti, jo tā sarūpējusi aukstu un vējainu laiku, tāpēc arī pasākuma apmeklētāju ir nedaudz mazāk nekā iepriekšējos gados, tomēr svētku prieku tas nemazina.
Olu krāsošanas mākai cītīgi seko Tautas lietišķās mākslas studijas “Sagša” amata meistares, olu ripināšanai un zīmēšanai – Gulbenes Tautas teātra aktieri. Trīs čuguna katlos par zupu gādā Gulbenes kultūras centra darbinieces. Visas darbības parkā ierosina, pieskata un kopā satur Inese Stalidzāne.
Pasākumā tāpat kā katru gadu netrūkst arī ciemiņu. Lielākoties tie ir jaunieši, kuri, izmantojot Lieldienu brīvdienas, atbraukuši apciemot vecākus un radiniekus, tāpēc palaikam parkā skan satikšanās prieku raksturojoši izsaucieni. Lieldienas ir īsti pavasara svētki, to atzīst ikviens, kas kaut reizi viesojies Zaķu ciemā.
