Latvijā ir simtiem piemiņas vietu, kas glabā baisas liecības par komunistisko teroru, tā upuriem un Latvijas iedzīvotāju cīņu pret šo iznīcinošo ideoloģiju.
Latvijā ir simtiem piemiņas vietu, kas glabā baisas liecības par komunistisko teroru, tā upuriem un Latvijas iedzīvotāju cīņu pret šo iznīcinošo ideoloģiju. Taču līdz šim precīzi nav apkopots, cik Latvijā bija šādu piemiņas vietu, kur tās atradās, cik no tām saglabājušās, cik atjaunotas, cik aizmirstas.
Pašlaik komunistiskā terora upuru kapavietas un pieminekļi tiek apzināti. Okupācijas muzeja piemiņas vietu programmas vadītājs Rihards Pētersons un fotogrāfs un novadpētnieks Māris Locs šovasar iecerējuši izveidot izstādi “Komunistiskā terora upuru un nacionālo partizānu piemiņas vietas Latvijā (1919. – 1991.)”, kas muzeja apmeklētājiem rādītu piemiņas vietu attēlus, tos papildinot ar kartēm, videoierakstiem no piemiņas vietu atklāšanām un pasākumiem pie tām.
Sarakstā iekļauta tikai daļa piemiņas vietu, kas ir atsevišķo personu simboliskie apbedījumi vai kur ir iemūžināta to cilvēku piemiņa, kas tikuši dažādi represēti, taču bargos pārbaudījuma laikus izcietuši. Turklāt palaikam tiek novietotas jaunas piemiņas zīmes un pieminekļi.
Sarakstā galvenokārt iekļautas ziņas par simboliskajām piemiņas vietām un civilpersonām, kuras cietušas no komunistiskā terora burtiskā veidā, tikušas spīdzinātas un nogalinātas, nevis par tiem cīnītājiem, kas bija armijā un dienestā. Izņēmums ir robežsargi, kā arī, piemēram, abi ģenerāļi – Kārlis Goppers, kas īpašu popularitāti ieguva kā skautu vadītājs, un Latvijas brīvvalsts robežsargu brigādes komandieris Ludvigs Bolšteins.
Izstāde sākumā aptvertu nelielu Latvijas daļu (Vidzemi, Rīgu un daļu Rīgas rajona), bet turpmāk tā dokumentētu arī pārējo valsts teritoriju. Ir iecere vēlāk izveidot šo piemiņas vietu ceļvedi.
Šīs izstādes tapšana patiesībā ir viena entuziasta veikums. Māris Locs vairāk nekā divdesmit gadus par savu dzīves sūtību uzskata ar Latvijas vēsturi saistītu piemiņas vietu apzināšanu un fotografēšanu. To darot, viņš ar velosipēdu nobraucis vairāk nekā 200 000 kilometru.
Veidojot piemiņas vietu sarakstu, M.Locs vadījies gan pēc dažādām publikācijām un muzeju materiāliem, gan iztaujājis vietējos iedzīvotājus, kuri ne vienmēr sapratuši viņa interesi. M.Locs secinājis, ka nesen izveidotās piemiņas vietas ir itin labi sakoptas, taču senākās nereti ir aizmirstas, nosūnojušas un aizaugušas.
Izstādē būs arī fotogrāfijas, kas stāsta par zemē noraktām piemiņas plāksnēm, ko cilvēki glabāja līdz drošākiem laikiem, jo šo vēstures liecību saudzēšana padomju gados bija bīstama. Tomēr arī tagad joprojām pastāv varbūtība, ka pēcteči šīs vēstures lappuses var nenovērtēt. Nesen kādos dzimtas kapos mazbērni pēc vecmāmuļas nāves noņēmuši plāksni, kas liecinājusi par vectēva noslepkavošanu. Muzeja darbinieki cer, ka pēc sarunas ar jauno paaudzi plāksne atkal tiks nolikta sākotnējā vietā. Informāciju par saraksta precizējumiem un muzejam līdz šim nezināmus materiālus var sūtīt Okupācijas muzejam Rīgā, Strēlnieku laukumā 1, LV-1050, vai Mārim Locam (maris.locs@inbox.lv, tālrunis – 29376394). Pilns saraksts: “www.la.lv”.
Precizētais saraksts ļaus mērķtiecīgāk rūpēties par šo piemiņas vietu saglabāšanu un sakopšanu.
