Austrumvidzemes virsmežniecības Gulbenes mežniecības 4. Pededzes apgaitas mežsargs Jānis Jaunžeikars šonedēļ saimniecības “Kalniņi” teritorijā zem vecas ābeles atrada stirnāža galvaskausu ar ragiem.
Austrumvidzemes virsmežniecības Gulbenes mežniecības 4. Pededzes apgaitas mežsargs Jānis Jaunžeikars šonedēļ saimniecības “Kalniņi” teritorijā zem vecas ābeles atrada stirnāža galvaskausu ar ragiem.
Šis dzīvnieks bija kritis malumednieku nežēlastībā – ar ragiem sapinies no drāts veidotā cilpā.
Pa gabalu ieraugot ragus, mežsargs sākumā nospriedis, ka dzīvnieks miris dabiskā nāvē, taču apskatot tuvāk, sapratis, ka te vainojami malumednieki. “Nabaga dzīvniekam ap ragiem bija savilkusies cilpa, kuras gals bija piesiets pie ābeles. Stirnāzis ir nomiris badā – tā ir šausmīga nāve. Ja vēl cilpa būtu apmetusies ap kaklu, viņš nožņaugtos un viss, bet šitā dzīvnieks droši vien ilgi mocījās,” spriež J.Jaunžeikars. Viņš atklāj, ka līdz šim viņa pieredzē šādu gadījumu nav bijis. Mežsargs domā, ka cilpu visdrīzāk ir izlicis kāds vietējais iedzīvotājs.
“Ja jau ir malumednieks, tad varēja vismaz katru rītu iet un apskatīties savas izliktās cilpas, nevis izlikt un atstāt. Stirnu tagad ir savairojies diezgan daudz, taču tā ir pārāk nežēlīga nāve. Vainīgais būtu jāsoda, par nožēlu, viņu šoreiz nevarēs dabūt rokā un sodīt. Taču būtu jāseko, lai šādu gadījumu ir pēc iespējas mazāk,” saka J.Jaunžeikars.
Kā lēš mežsargs, dzīvnieks gājis bojā apmēram pirms diviem gadiem. Zem ābeles atradās vairs tikai galvaskauss un ragi, pārējos kaulus droši vien izvazājuši suņi un citi plēsīgie dzīvnieki. J.Jaunžeikars sastādīs aktu par bojā gājušo dzīvnieku.
“Cilpas ir starp populārākajiem, taču arī nežēlīgākajiem malumedību veidiem. Medību likums to traktē kā vispārbīstamu medību līdzekļu pielietošanu. Par šādiem nodarījumiem arī Krimināllikums paredz bargus sodus,” saka Ziemeļaustrumu virsmežniecības medību un uguns apsardzības daļas vadītājs Laimonis Kļaviņš. Krimināllikuma 112.panta 3.daļa paredz, ka par aizliegtu vispārbīstamu līdzekļu, metožu, rīku vai paņēmienu izmantošanu medībās vainīgais tiek sodīts ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz astoņdesmit minimālajām mēnešalgām. “Tas ir starp bargākajiem sodiem. Jāsedz ir arī zaudējumi, kas nodarīti medību saimniecībai. Uz doto brīdi stirnas vērtība ir 1152 lati,” norāda L.Kļaviņš.
Cilvēki tomēr atļaujas nodarboties ar malumedniecību, taču vairumā gadījumu tikai tiek konstatēts fakts.
“Gadās, protams, ka kādu arī izdodas noķert, pērn, piemēram, pie Alūksnes tika noķerts viens malumednieks, kurš tika arī sodīts, taču tas notiek reti. Valsts meža dienesta darbinieki vai mednieki cilpas var vienkārši noņemt, citādi mums būtu jāsēž slēpnī un jāgaida, kamēr kāds parādīsies, bet vēl jau arī vainu pierādīt ir grūti. Ar malumedniekiem ir grūti cīnīties bez vietējo mednieku un cilvēku palīdzības. Ja naktī dzird šāvienus un mana braucam pa tumsu ar lukturiem, būtu noteikti jāziņo,” norāda L.Kļaviņš.
