Daudzreiz esam gājuši garām ķīmijas kabinetam un vēlējušies ieskatīties tajā. Beidzot šī vēlme radās!
Daudzreiz esam gājuši garām ķīmijas kabinetam un vēlējušies ieskatīties tajā. Beidzot šī vēlme radās!
Mēs varējām ieiet šajā noslēpumainajā valstībā un padarboties. Mums līdzi bija brīnumsvecīte, cukurs, soda, zilie graudiņi, nagliņa, skaliņš, ūdeņraža pārskābe.
Visi esam dedzinājuši brīnumsvecītes, bet nevienam neienāca prātā, ka tas ir ķīmisks process, kurā izdalās siltums un rodas gaisma.
Ar smilšpapīru notīrītu naglu ielikām vara vitriola šķīdumā. Nodarbības beigās tā bija kļuvusi rūsas krāsā. Tātad šķīdums iedarbojās uz metālu.
Viens no interesantākajiem mēģinājumiem bija skābekļa iegūšana. Tagad vajadzēja strādāt ātri un precīzi. Dažiem tas nepadevās un skaliņš ar ogli neaizdegās, jo skābeklis aizgāja gaisā.
Visinteresantākais bija vulkāns. Skolotāja Ilze Ļolāne mums iedeva oranžu pulveri – amonija dihromātu. Tas 200 grādu temperatūrā strauji sadalījās, veidojot vulkānu. Košais pulveris pārvērtās tumši zaļā krāsā.
Nodarbības sākumā skolotāja mums iedeva baltus halātiņus. Tos mūsu skolas ķīmijas kabinetam prakstiskajiem darbiem ir sagādājis mūsu labvēlis Fricis Flūgs. Paldies viņam mūsu 2. – 4.klases skolēnu un visu to vārdā, kas mācās ķīmiju!
Paldies I.Ļoļānei, kas mūs ieveda šajā interesantajā ķīmijas pasaulē!
