“Gulbenes mežrūpniecības saimniecības 380 cilvēki piedalījās komunistiskajā sestdienas talkā.
“Gulbenes mežrūpniecības saimniecības 380 cilvēki piedalījās komunistiskajā sestdienas talkā. Pamatražošanā strādāja 260, bet meža atjaunošanā – 60 cilvēki. Tika saražota produkcija 4000 rubļu vērtībā, bet piecgades fondā ieskaitīti 1200 rubļi, sagatavoti 350 kubikmetri koksnes.”
(1973.gada 21.aprīlī)
“Par vienu no efektīvākajiem līdzekļiem reliģiskās pārliecības radīšanai uzskata piedalīšanos dievkalpojumos. Tādēļ tos rīko emocionāli iedarbīgus, ar dekorētām telpām, mūziku, dziesmām, kulta kalpu iespaidīgiem tērpiem. Uz baznīcā ienākušu puisi vai meiteni kā uz potenciālu ticīgo, visiem līdzekļiem cenšas viņu ietekmēt. Baznīca izstrādā jaunas formas un metodes, lai reliģiski ietekmētu jauno paaudzi. Tās ir ļoti dažādas, viltīgas un ar tālejošiem nodomiem. Citādi reliģijai nav nākotnes.”
(1974.gada 13.aprīlī)
“Gadā 155 reizes “Dzirkstele” dodas pie lasītājiem. Tā – numurs aiz numura kopš 1962.gada, lūk, arī 2000 avīzes numuru saņems deviņi ar pus tūkstoša abonentu. Vairākus simtus eksemplāru ik dienu iedzīvotāji iegādājas Preses apvienības kioskos.” (1975.gada 15.aprīlī)
“Kirova kolhozā būvdarbus vada Uldis Šmits. Saimniecības celtnieki būvē “Dālderu” liellopu kompleksa otro kārtu. Kad pilnībā pabeigs darbus, fermā izvietos 770 govju. Lejasstrados arvien top jaunas dzīvojamās mājas. Pirmajā pusgadā paredzēts nodot ekspluatācijā divas dzīvojamās mājas ar saimniecības ēkām. Kolhoza celtniekiem šogad jāveic darbi par 200 tūkstošiem rubļu.”
(1980.gada 12.aprīlis)
“Jautājām veikalvedei: “Kā jūs izprotat Latvijas PSR Augstākās Padomes dekrētu, kurā ir sacīts, ka darba laikā cilvēkam darba apģērbā nedrīkst pārdot alkoholiskos dzērienus?” Viņa atbildēja: “Es saprotu, ka nedrīkst, bet mums uz laukiem to grūtāk ievērot.” Tāda doma nav pieļaujama.” (1986.gada 17.aprīlī)
“Ja čangalieši un slātavieši savā “goda maltītē” gaidīja visaugstākās kvalitātes dzērienus, tad stāmerenieši bija daudz pieticīgāki. Viņi saviem talciniekiem gatavoja visparastāko kandžu vai, kā tautā saka, ļargu. Finālā kādai iedzīvotājai gatavošanās “goda maltītei” izmaksāja 100 rubļu. Kādam vīrietim nācās šķirties ne tikai no 35 litriem brāgas, bet arī no kandžas aparāta un vēl 200 rubļiem.”
(1988.gada 19.aprīlī)
