Dieva dusmās ābols pāršķēlās uz pusēm – viltus Ēdene un patiess kārdinājums.
* * *
Dieva dusmās ābols pāršķēlās uz
pusēm –
viltus Ēdene un patiess
kārdinājums.
Čūska netaisās uz veciem lauriem
dusēt,
kamēr Ādams ir un viņa
bildinājums.
Ļaudis savējo no pāršķelšanās
pusēm
vienreiz zaudējuši, nerimst –
rotaļājas.
Izliets ūdens ielīst karstā uguns
mutē,
uguns ūdenī vien saslapina kājas…
Sen par pirmo grēku Dieva
dusmas klusē.
Ieva uzmeklē sev citā Ievā mājas.
Ādams apgarots un sirds tam
strauji pulsē –
Viņu otrs Ādams šonakt bildinājis.
* * *
Aizlidoja aprakstīta lapa.
Nezināma kļuva – nelasīta.
Tā arī neuzzinās it neviens,
vai lapa bija vēja elpas
vai manas mīlestības dzīta…
Ivars Strautiņš