Lejasciemietis Sandis Ķemers ir starp nedaudzajiem sportistiem Latvijā, kas ar slēpošanu nodarbojas profesionāli.
Lejasciemietis Sandis Ķemers ir starp nedaudzajiem sportistiem Latvijā, kas ar slēpošanu nodarbojas profesionāli.
Pagājušajā gadā viņu pamanīja un novērtēja Rīgas slēpošanas sporta klubs un uzaicināja komandā. Sandim šī bijusi pieredzes bagāta sezona slēpošanā, jo spēki izmēģināti vairākās starptautiskās sacīkstēs. Latvijā viņš turas spēcīgāko slēpotāju trijniekā.
Sākums tepat, Lejasciemā
“Mācoties Lejasciema vidusskolas 5.klasē, mani uzrunāja Lāsma, kura toreiz pagastā vadīja sporta pulciņu. Sāku trenēties un pamazām saprast, ko nozīmē slēpošana. Esmu ļoti pateicīgs Lāsmai un Valērijam Gabdulļiniem, kuri jau toreiz manī saskatīja potenciālu. Viņi ir tie, kuriem pirmajiem tagad zvanu par savām veiksmēm! Vienmēr ir vajadzīgi cilvēki, kas tevi saprot un novērtē. Nožēloju, ka skolas laikā nemācījos valodas. Bez krievu vai angļu valodas zināšanām ir grūti saprasties. Tagad būs jāatrod laiks un jāmācās vēlreiz,” domīgi bilst Sandis.
Vērtīga pieredze
“Aizvadītajā sezonā Rīgas slēpošanas kluba komandas sastāvā piedalījos vairākās starptautiskās sacīkstēs. Vispirms sacentāmies Skandināvijas kausā Somijā, kur, manuprāt, nostartēju ļoti veiksmīgi – no 300 dalībniekiem biju 160. Jāpiebilst, ka rezultāti bija ļoti blīvi. Pēc tam mani uzrunāja sporta kluba pārstāvji un aicināja pie sevis. Oficiāli kluba komandā startēju Skandināvijas kausa nākamajā posmā Norvēģijā. Tālāk devāmies uz Pasaules Universiādi Turīnā, Itālijā. Sacīkstēs Igaunijas pilsētā Jolumē man bija šās sezonas neveiksmīgākās, jo līdz labam rezultātam pietrūka 10 sekundes. Pasaules čempionātā U23 bija vidēji rezultāti, taču šeit pirmo reizi dzīvē mani paņēma dopinga testa pārbaudei. Emocionāli tas nav nekas patīkams, taču visi sportisti tam ir pakļauti. Protams, ar mani viss bija kārtībā. Sezonu beidzām Somijā, kur tautas klases slēpojumā izcīnīju 3.vietu, bet komandas biedrs – 1.vietu. Bijām valsts pašos ziemeļos aiz Polārā loka. Divas nedēļas notika nometne un tad mači,” aizvadīto sezonu vērtē Sandis.
Pietrūka 10 sekundes
līdz Japānai
“Tā ir lieliska iespēja startēt Rīgas kluba komandā, jo mums ir atmaksāti visi ārzemju braucieni un treniņi, kas finansiāli ir ļoti dārgi. Iepriekš cīnījos paša spēkiem. Kopumā šī ir bijusi laba sezona gan tāpēc, ka esmu piedalījies starptautiskos mačos, gan tāpēc, ka tagad zinu savas vājās vietas, kur jāpiestrādā. Visās sacīkstēs ir “jāizslēpo” punkti, kas dod iespēju nākotnē dalībai olimpiādē, kas ir mans mērķis! Šoreiz pietrūka 10 sekundes dalībai Pasaules čempionātā Japānā. Toties priecājos, ka tas izdevās manam komandas biedram!” atzinīgi saka slēpotājs.
“Labiem rezultātiem ir svarīgi, kā mūsu organisms pielāgojās katras valsts klimatiskajiem apstākļiem. Kad pirmo reizi aizbraucām uz Turīnu, trīs dienas bija par maz, lai pierastu pie šīs zemes gaisa. Vienā slēpojumā, kur sniegs ir 1700 metrus virs jūras līmeņa, jutu, ka nav ko elpot – neklausīja ne rokas, ne kājas. Slēpotājam ir jābūt labi fiziski sagatavotam un vismaz nedēļa nepieciešama, lai adaptētos vietējiem apstākļiem,” uzskata Sandis.
Slēpošanai Latvijā
trūkst līdzekļu
“Tikai tad, kad esi bijis ārpus Latvijas, vari secināt, ko mēs varam šeit uz vietas un kāda ir cīņa ārpus valsts robežām. Ārzemēs sportistu sagatavotības līmenis ir ļoti augsts, taču viņiem katrā valstī slēpošanas joma ir sakārtota. Spēcīgi ir Skandināvu sportisti. Par mums stiprāki ir arī kaimiņi lietuvieši.
Latvijā ir tikai trīs sporta veidi, ko valsts atbalsta: hokejs, basketbols un volejbols. Pārējie cīnās paši. Slēpošana ir ļoti dārgs sporta veids – maksā gan inventārs, gan dalība mačos. Mums nav pat savas slēpošanas izlases, trūkst treneru. Arī vieglatlētikai nav naudas,” vērtē Sandis.
Jāpagūst uzrakstīt
bakalaura darbs
Sandis studē Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas Slēpošanas nodaļas 3.kursā. “Kad absolvēšu augstskolu, ir doma kļūt par treneri. Pašlaik spēkus koncentrēju bakalaura darba rakstīšanai. Nedaudz esmu iekavējis, taču noteikti pagūšu visus parādus nokārtot. Tagad mēnesis ir brīvs, ko veltu mācībām. Vasarā būs vairākas nometnes. Paralēli visam apmeklēju sporta nodarbības, ejot uz svaru zāli un baseinu. Neesmu no tiem jauniešiem, kas brīvo laiku pavada izklaides klubos. Pagaidām man tam vienkārši neatliek laika,” atzīst Sandis.
Lejasciemieši, sporta entuziasti Lāsma un Valērijs Gabdulļini ir gandarīti par Sanda sasniegumiem. “Prieks, ka mūsu bijušais audzēknis joprojām ir uzticīgs sportam. Sandis ir cītīgs un darbīgs. Tieši tas palīdz viņam izcīnīt uzvaras. Sportā nepietiek tikai ar talantu – ir vajadzīgs smags darbs un mērķtiecība. Tieši tā strādā Sandis. Ja puisis ir ko apņēmies, nešaubīgi sasniegs mērķi. Starp sacensībām Sandis vienmēr iegriežas pie mums, lai pastāstītu, kā gājis mačos. Ja vajadzīgs, viņu atbalstām ar padomu,” saka Lāsma un Valērijs.
