Basketbolists Artūrs Brūniņš šo sezonu aizvadīja Polijas Ostrovas “Stal” vienībā. Polijas basketbola čempionātā viņa komanda sezonu jau ir beigusi, un Artūrs ir atgriezies mājās.
Basketbolists Artūrs Brūniņš šo sezonu aizvadīja Polijas Ostrovas “Stal” vienībā. Polijas basketbola čempionātā viņa komanda sezonu jau ir beigusi, un Artūrs ir atgriezies mājās.
“Dzirkstelei” Artūrs atklāj, ka Polijā gājis raibi. “Finansiālajā ziņā es šo sezonu lieku ar plus zīmi, taču citādi tā sanāca diezgan pasmaga, guvu traumas, pie sirds man īsti negāja arī tas, kas notika komandā – tur nepārtraukti tika mainīti spēlētāji, nepaspēju iepazīt komandas biedru, kad jauni jau bija klāt,” stāsta basketbolists.
Uz Poliju Artūrs devies spēlēt, jo Latvijā viņam īpašu piedāvājumu neesot bijis. “Polijas klubs man izteica piedāvājumu pēc pēdējās finālspēles. Ir vieglāk, ja ir noslēgts līgums un visu vasaru var mierīgi atpūsties, turklāt mani apmierināja arī viņu nosacījumi.” Komandā Artūrs iejuties ātri. “Poļu valoda ir mazliet līdzīga krievu valodai, tādēļ nebija grūti viņus saprast. Komandā bija arī četri amerikāņi, taču mums bija arī tulks, tāpēc kontaktēties nebija grūti.”
Ar treneri viņam konfliktu neesot bijis, viņš pat jau sezonas vidū Artūram piedāvājis noslēgt līgumu uz nākamo sezonu. Arī ar komandas biedriem bija labas attiecības, taču viņi visi bija vecāki, turklāt ar ģimenēm, savukārt Artūrs bija viens. “Sākumā, kad komandā spēlēja otrs latviešu basketbolists Dainis Oberšats, bija vieglāk, bet viņu pirms Ziemassvētkiem atlaida, tas bija ļoti grūts laiks, bet vēl lielāku psiholoģisko spriedzi radīja tas, ka visu sezonu netiku uz mājām.”
Mūsu basketbolists sezonas sākumā laukumā pavadījis vidēji 35 minūtes. “Tad es arī spēlē guvu vidēji 17 punktus, bet tad vienā momentā viss sagriezās. Mēs ar vienu poļu spēlētāju pretendējām uz vienu pozīciju. Pamatsastāvā vienmēr tika iekļauts viņš. Pirmajā pusotrā mēnesī viņš neko nespēja parādīt, bet vienā spēlē viņš atvērās un es paliku sēdēt malā. Tad bija tā nedaudz jocīgi – it kā jūti, ka tu vari kaut ko izdarīt, bet ir jāsēž malā, taču no otras puses – tu sēdi malā, bet redzi, ka komanda uzvar, tātad treneris visu dara pareizi un tu neko nevari iebilst. Pēc tam guvu traumu, bija dažādas veselības problēmas, divas nedēļas netrenējos vispār. Taču uz sezonas beigām man atkal bija iespēja spēlēt, ne tik daudz kā sākumā, protams, taču es izmantoju to, kas man bija dots,” stāsta Artūrs.
Ostrovas “Stal” komanda Polijas basketbola čempionātā ierindojās 7.vietā. “”Play off” pirmajā kārtā zaudējām komandai, kas ieņēma 2.vietu. Varējām droši vien iegūt arī augstāku vietu, taču, manuprāt, treniņprocesā bija pieļauta kāda kļūda, jo visi spēlētāji bija ļoti noguruši. Tomēr kopumā ar komandas rezultātu es esmu apmierināts, jo bija arī daudz skaistu uzvaru, tieši tās arī visilgāk paliek atmiņā,” atklāj Artūrs. Polijā visas komandas ir spēkos vienādas. Katrā spēlē esot bijis jācīnās līdz galam, nevarēja iepriekš pateikt, kurš uzvarēs. “Tur basketbola līmenis ir ļoti augsts. Nupat skatījos “Barons/ LMT” spēli pret “ASK/ Rīga” vienību, manuprāt, Polijā līmenis ir augstāks,” spriež basketbolists.
Tagad Artūrs, atgriezies mājās, vēlas atpūsties. “Lai arī sezonas laikā gūtās traumas nebija nopietnas, tās diemžēl nesanāca apārstēt, jo visu laiku bija jāspēlē. Tagad sezona ir galā, tādēļ divus mēnešus veltīšu atpūtai. Arī ārsti teica, ka ķermenim ir vajadzīga atpūta,” piebilst Artūrs. Šo divu mēnešu laikā viņš vēlas iziet medicīniskās apskates. “Ja viss būs kārtībā, es turpināšu spēlēt, ja būs kādas problēmas, domāšu, vai ir vērts. Protams, no basketbola es netaisos iet prom, spēlēt kādā amatieru līgā var vienmēr, bet, vai to turpināt profesionāli, es vēl skatīšos. Pa šo laiku, kamēr biju viens tik tālu prom, esmu ļoti daudz ko pārdomājis. Esmu domājis arī par ģimenes dzīvi,” atklāj Artūrs.
Vai arī nākamajā sezonā viņš turpinās spēlēt Polijā? “Atpakaļ es brauktu tikai par ļoti labu atalgojumu. Labprāt gribētu spēlēt Latvijā. Varbūt došos arī uz Poliju, tikai uz kādu citu komandu. Kādi būs piedāvājumi, tos arī izvērtēšu. Šobrīd to vēl nav, jo daudzas komandas vēl nav beigušas sezonu. Pagaidām esmu mājās kopā ar vecākiem un draugiem un ļoti labi jūtos,” saka Artūrs.
