Kāds lasītājs “Dzirksteli” informēja, ka šopavasar mežos ļoti daudz ir atrodamas bisītes jeb sēnes, ko latviešu valodā sauc arī par murķeļiem. Sēnes gan tiesa vēl tikko sāk augt, jo tām vajag siltu laiku un lietu.
Kāds lasītājs “Dzirksteli” informēja, ka šopavasar mežos ļoti daudz ir atrodamas bisītes jeb sēnes, ko latviešu valodā sauc arī par murķeļiem. Sēnes gan tiesa vēl tikko sāk augt, jo tām vajag siltu laiku un lietu.
Latvijas mežos pavasarī ir atrodamas divas bisīšu sugas: parastā bisīte un dižā bisīte. Parastās bisītes augļķermeņi ir ar 2 līdz 10 centimetrus garu un platu sarkanu vai kafijas brūnu cepurīti. Kātiņš ir 3 līdz 9 centimetrus garš un 1,5 līdz 3 centimetrus resns, pelēkbalts, iedzeltens vai iesārts, vāji pūkains, resns, nekārtni cilindriski saspiests. Sēnes mīkstums ir vaskveida konsistences, ļoti trausls, ar patīkamu smaržu un garšu. Jāpiebilst, ka parastās bisītes ir ļoti līdzīgas dižajām bisītēm, tās var atšķirt tikai pēc sporām: parastajai sporas galos ir noapaļotas, bet dižajai – ar trīsstūrainām piedevām.
Meklējot informāciju par šīm sēnēm internetā, par tām atklājās pretrunīgas ziņas. Šīs sēnes satur ļoti indīgu alkaloīdu – giromitrīnu, kas vārot nesadalās un novārījuma ūdenī nepāriet. Giromitrīns sadalās, žāvētas sēnes glabājot nenoslēgtā traukā pusgadu, taču arī tad sadaloties ne viss giromitrīns, kas ir šajās sēnēs. Tieši tādēļ speciālisti iesaka atturēties no šo sēņu lietošanas uzturā. Tomēr ir cilvēki, kas tās labprāt lieto uzturā, vienīgi tad sēnes vajadzētu obligāti kārtīgi novārīt. Šo sēņu maltītes nevajadzētu ēst vairākas reizes pēc kārtas, kā arī lietot tās kopā ar alkoholiskajiem dzērieniem.
Savukārt rudenī mežos atrodamas rudens bisītes, kas ir garšīgas ēdamās sēnes, taču arī tās pirms gatavošanas ieteicams novārīt 10 līdz 15 minūtes.
