Pagastos, kas atrodas tuvāk lielākām ūdenskrātuvēm, šogad postījumus ziemāju un vasarāju sējumiem nodara savvaļas zosis.
Pagastos, kas atrodas tuvāk lielākām ūdenskrātuvēm, šogad postījumus ziemāju un vasarāju sējumiem nodara savvaļas zosis. Putni ne tikai izknābā sējumus, bet arī tos izbradā.
Stāmerienas pagasta zemnieku saimniecības “Salukalns” sējumu tīrumi atrodas apmēram kilometra attālumā no Stāmerienas ezera. Pagājušajās brīvdienās saimnieks Āris Berģis tīrumā, kur apmēram 30 līdz 40 hektāru platībā iesēta zaļbarība, pamanījis skaitliski lielu savvaļas zosu baru. Tajā bijis vairāk nekā simts zosis.
“Pavasarī zosis ir aizliegts šaut, tāpēc tās centos aizbiedēt. Pārliecinājos, ka visu sējumu platību zosis nav izpostījušas, jo lielākoties mielojušās ar tīruma malās izbirušo sēklas maisījumu. Pirmo gadu novēroju tik lielu putnu skaitu, jo Stāmerienas pusē zosis nav uzturējušās. Ceru, ka tās drīzumā aizlidos, ja uzturēsies vēl nedēļu, tad no apsētās platības nekas daudz pāri nepaliks,” stāsta Ā.Berģis.
Par zosu apciemojumu zemnieks informējis medniekus, kuri arī atzinuši, ka putnus drīkst tikai aizbiedēt. Gadījumā, ja tie kļūtu pārlieku uzmācīgi, mednieki solījuši ierasties un tos pabiedēt.
Alvils Pētersons, kura graudaugu tīrumi atrodas Jaungulbenes pagastā, bilst, ka šogad zosis sējumos neesot manījis. Arī iepriekšējos gados putnu nodarītie kaitējumi neesot bijuši dramatiski.
“Ne jau tikai pavasarī savvaļas zosis uzmeklē sējumus. Tās nāk arī uz iesētajām ziemāju platībām. Es uzskatu, ka šoziem daudz lielākus postījumus sējumu platībām nodarīja stirnas,” saka A.Pētersons.
“Dzirkstele” pārliecinājās, ka savvaļas zosis Stāmerienas pagasta teritoriju vakar vēl nebija pametušas, bet mierīgi peldējās Stāmerienas ezerā.
Ornitologs Aldis Freibergs domā, ka Stāmerienas pagastu par savu atpūtas vietu pirms lidošanas uz ligzdošanas vietu tundru, visticamāk, nolūkojušas baltpieres zosis, lai gan apgalvot to nevar, jo savvaļas zosu šķirņu ir diezgan daudz.
“Savvaļas zosīm ir raksturīgi, ka tās barības uzņemšanai nolūko vienus un tos pašus laukus. Ja zemnieka tīrumā tās šajā pavasarī nolaidušās pirmo reizi, tad tā var būt nejaušība, ja tas notiek atkārtoti, tad ir pamats bažām. Mans ieteikums ir citugad konkrētajā platībā iesēt zāli, tad tās nolaidīsies un atkal aizlidos, neko ēšanai piemērotu neatradušas,” saka A.Freibergs.
