Ja šodien būtu skatāms kādreiz populārais bērnu raidījums “Uzmini nu!”, šī būtu visgrūtāk uzminamā mīkla.
Ja šodien būtu skatāms kādreiz populārais bērnu raidījums “Uzmini nu!”, šī būtu visgrūtāk uzminamā mīkla. Bet tie, kas kaut reizi bijuši Gulbenes vecajos kapos, šo mīklu atminētu bez īpašām grūtībām.
Vispirms jau tie, kas arī savu roku pielikuši, lai ar dažām riekšavām kur pagadās nomestu atkritumus, pārveidotu sakoptās kapsētas malu par vienu vienīgu mēslaini un atkritumu valni. Visvairāk izbrīna tie cilvēki, kuri ar tik ierasto roku kustību aizlidina savus atkritumus uz kapu nogāzes, bet pēc brīža dodas uz dīķīti pēc ūdens vai pie saviem braucamajiem. Kāpēc atkritumus nevarētu nonest lejā un atstāt īpašā – atkritumiem paredzētā vietā. To vajadzētu ierobežot, izveidojot kaut ko līdzīgu aplokam. Tādi “atkritumu aploki” ir Alūksnes kapos. Pašreizējais variants Gulbenes vecajos kapos galīgi nedarbojas, jo necilais uzrakstiņš plaukstas lielumā slinkākajiem kapu kopējiem ir ļoti plaša un nemitīgi paplašināma teritorija gar visu kapsētas malu. Esmu aizrādījusi neapzinīgajiem cilvēkiem, saņemot dusmīgu atbildi: “Te nav rakstīts, ka nedrīkst bērt atkritumus!” vai “Es nu gan nenesīšu tik tālu!”. Ir manīti arī tādi “gudrinieki”, kas sakritušās lapas nekaunīgi aizvelk līdz blakus esošajai – jau gadiem nekoptajai kapu kopiņai. Visskumjākais, ka to redz bērni, kuri pārņem mūsu pieredzi un kapu kopšanas tradīcijas.
Pati netiku redzējusi, bet dzirdēju runājam, ka pagājušajā vasarā kāda kundze pret pašas gribu izpeldējusies dīķītī pie kapiem. Arī man ir gadījies samērcēt kājas, sniedzoties pēc ūdens. Vai tiešām tas prasa tik daudz līdzekļu un materiāla, lai ierīkotu normālas trepītes un pie ūdens varētu piekļūt bez problēmām gan rudenī un pavasarī, gan vasarā, kad ūdens līmenis ievērojami krītas.
Ir tādi brīži, kad uz kapiem gribas aiziet arī ziemā. Saprotu, ka nav iespējams iztīrīt visus celiņus un taciņas, bet galvenās alejas varētu atbrīvot no sniega ne tikai bēru gadījumos, bet arī ikdienā.
Nezinu, cik ilgi mums, kas kopj tuvinieku atdusas vietas gar kapsētas malu, pietiks spēka raust citu atstātās mēslu čupas, nomīdītos apstādījumus un izbradātos puķu stādījumus. Un kur vēl uz neatdošanu paņemtie grābekļi, svečturi, ziedi ar un bez vāzēm. “Ļautiņi, nāciet pie prāta!” gribas kliegt. Varbūt šīs problēmas risināšanā varētu iesaistīties “Dzirkstele”, Gulbenes televīzija un policija, veicot reidus un parādot arī citiem kapsētas piecūkotājus, kā arī liekot nostrādāt zināmu stundu skaitu kapsētas sakopšanā. Tad gan cilvēki tik vieglprātīgi nemētātos ar atkritumiem.
Cienīsim tos, kas atdusas kapu kalniņā! Cienīsim to cilvēku darbu, kas pāris reižu gadā (vai nav par maz) cenšas aizvākt kaut daļu atkritumu kalnu! Cienīsim cits citu, jo mēs taču esam Latvijas sakoptākās pilsētas iedzīvotāji!
