Stāmerienas pagasta padome saņēmusi Rīgas Apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas izpildrakstu ar spriedumu, ka tiek atcelts 1998.gada 29.janvārī uz 49 gadiem slēgtais pils nomas līgums ar SIA “Zeltaleja 1”.
Stāmerienas pagasta padome saņēmusi Rīgas Apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas izpildrakstu ar spriedumu, ka tiek atcelts 1998.gada 29.janvārī uz
49 gadiem slēgtais pils nomas līgums ar SIA “Zeltaleja 1”, ka SIA “Zeltaleja 1” ir jāatbrīvo minētais nekustamais īpašums, kā arī jāsedz tiesas izdevumi par labu Stāmerienas pagasta padomei.
Šobrīd Stāmerienas pagasta padome gatavo vēstuli SIA “Zeltaleja 1” uzņēmuma īpašniekam Andrejam Vīcupam.
“Būtībā visās tiesu instancēs no zemākās līdz augstākajai ir lauzts īres un nomas līgums ar SIA “Zeltaleja 1”. Īres līguma laušanu ar tiesas lēmumu apstiprināja Augstākā tiesa. Nomas līgums tika lauzts pagājušā gada novembrī, bet SIA “Zeltaleja 1″ tiesas spriedumu pārsūdzēja Augstākajā tiesā, kas atstāja bez izmaiņām Apgabaltiesas lēmumu. Stāmerienas pagasta padome A.Vīcupam atteica arī nekustamā īpašuma privatizāciju, tāpēc viņš Administratīvajā tiesā mūsu lēmumu apstrīd. Administratīvā tiesa notiks nākamā gada vasarā. Neatkarīgi no tā, kāds lēmums saistībā ar īpašuma privatizāciju tiks pieņemts, pašvaldība uzskata, ka tiesu prāvās ir uzvarējusi,” situāciju raksturo Stāmerienas pagasta padomes priekšsēdētājs Raitis Apalups.
Pašvaldības vadītājs atzinīgi vērtē SIA “Zeltalejas 1” paveikto pilī un tai piegulošajā 19,2 hektārus lielajā pils parkā. Arī šobrīd pilī vēl saimnieko SIA “Zeltaleja 1”. To skatīt brauc tuvi un tāli viesi.
“A.Vīcupa savulaik pašvaldībā iesniegtais Stāmerienas pils apsaimniekošanas projekts bija ļoti daudzsološs, bet tad uzreiz parādījās iesniegums par pils privatizāciju un objekts pārtapa par viendzīvokļa māju. Ar to brīdi sākās visas līdzšinējās nebūšanas. Gods kam gods, noteikto nomas maksu SIA “Zeltaleja 1″ maksāja regulāri, kā bija norādīts nomas līgumā. Lai pili atjaunotu, ir vajadzīgi lieli līdzekļi, bet kāpēc pašvaldībai pils jāatdod par sviestmaizi, lai, iespējams, to pārdotu, gūstot labu peļņu?” uzskata R.Apalups.
Viņš atzīst, ka pašvaldība var meklēt citu pils apsaimniekotāju, objektu pārdodot vai iznomājot uz pašvaldībai izdevīgiem noteikumiem.
“Taču pagasts ir gatavs arī ar A.Vīcupu sēsties pie sarunu galda un slēgt jaunu nomas līgumu ar citiem nosacījumiem. Nomas līgumā var paredzēt, ka arī nomnieks dos ieguldījumu pagasta infrastruktūras sakārtošanā un tamlīdzīgi. Labprāt tiktos ar pils īpašnieku, lai lemtu, ko darīsim tālāk,” saka R.Apalups.
A.Vīcups atzīst, ka ideja par jaunu, pašvaldībai izdevīgu nomas līgumu viņam ir jaunums.
“Parasti līgumus slēdz uz abām pusēm izdevīgiem noteikumiem. Ja vienai pusei tas ir izdevīgāks nekā otrai, tad laikam drīzāk var runāt par krāpšanu vai vismaz krāpšanas mēģinājumu. Ja pašvaldību neapmierināja pašas sagatavotais un noslēgtais nomas līgums, tad tā par to varēja darīt zināmu nomas līguma otrai pusei. Tiesājoties Stāmerienas pašvaldība nevienā prasības pieteikumā nav norādījusi, ka tai līdzšinējais nomas līgums nav izdevīgs. Vēl vairāk, tā, atsaucoties uz 1998.gada 29.janvāra nomas līgumu, ir turpinājusi iekasēt nomas maksu pēc tā saucamās uzvaras cīņā ar SIA “Zeltaleja 1”, kuras mērķis, vērtējot līdzšinējās pašvaldības darbības, ir valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa iznīcināšana. Kā apliecinājums tam ir fakts, ka pašvaldība vēl pirms prasības iesniegšanas tiesā pieņēma lēmumu, ar kuru neatļauj Gulbenes pilsētas būvvaldei izsniegt SIA “Zeltaleja 1″ būvatļaujas restaurācijas darbu veikšanai,” saka A.Vīcups.
