Egļu astoņzobu mizgraužu bojāto audžu platība 2022.gadā palielinājusies vairākas reizes, plaši bojājumi arī Gulbenes novadā

Egļu astoņzobu mizgraužu bojāto audžu platība 2022.gadā palielinājusies vairākas reizes, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, aģentūrai LETA pastāstīja Valsts meža dienesta (VMD) Meža resursu pārvaldības departamenta Meža un vides aizsardzības daļas vadītājs Andis Purs

Purs skaidroja, ka VMD ciršanas apliecinājumus izsniedz sanitārajām vienlaidus cirtēm, iepriekš bojātās audzes apsekojot un sastādot sanitāro atzinumu, vai sanitārajām izlases cirtēm.

Pēc VMD datiem, 2022.gadā sanitārie atzinumi par audzes nociršanu vienlaidus sanitārajā cirtē egļu astoņzobu mizgraužu bojātās egļu audzēs izsniegti ap 2300 hektāros meža, savukārt iepriekšējos gados šis skaitlis svārstījies 550-850 hektāru robežās.

Purs norādīja, ka visplašākie un intensīvākie kaitēkļa bojājumi vērojami Vidzemē – Madonas, Cēsu, Valmieras, Smiltenes un Gulbenes novados – un Sēlijā. Tāpat viņš minēja, ka 2022.gadā straujš bojāto platību pieaugums bijis arī Rīgas reģionā, savukārt mierīgāka situācija ir bijusi Kurzemes mežos.

Vienlaikus viņš stāstīja, ka privātie mežu īpašnieki un atsevišķas pašvaldības kļuvuši aktīvāki savu mežu apsaimniekošanā, lai mazinātu mizgraužu izplatību. 2022.gadā šo īpašnieku mežos izsniegtās atļaujas meža ciršanai sanitārajā cirtē sasniedza 40 % no visām bojātajām platībām, kas ir par 15 % vairāk nekā 2021.gadā.

Tāpat Purs skaidroja, ka 2022.gads bija labvēlīgs mizgraužu attīstībai, rezultējoties ļoti augstā lidošanas aktivitātē visas sezonas garumā, salīdzinot ar 2021.gadu. Savukārt karstais laiks vasaras otrajā pusē un siltais rudens sekmēja agresīvu otrās paaudzes vaboļu invāziju novājinātās egļu mežaudzēs. Mizgraužu otrās paaudzes aktivitāti zinātnieki novērojuši vēl novembra sākumā.

Viņš uzsvēra, ka VMD apkopotā statistika ietver tikai tās platības, kurās mežu īpašnieki ir pieteikuši saimniecisko darbību, kas egļu astoņzobu mizgraužu gadījumā ir sanitārā vienlaidus vai izlases cirte. Savukārt nacionālo meža monitoringu veic Latvijas Valsts mežzinātnes institūts “Silava”, kas katru ceturksni dienestā iesniedz informāciju par meža kaitēkļu un slimību izplatību, kā arī izplatības prognozēm.

VMD ir Zemkopības ministrijas padotībā esoša valsts pārvaldes iestāde, kuras mērķis ir nodrošināt meža un meža nozares ilgtspēju. VMD uzrauga meža apsaimniekošanu un izmantošanu, ugunsdrošību un medības reglamentējošo normatīvo aktu prasību ievērošanu, piedalās meža nozares politikas veidošanā un ieviešanā, īsteno meža ugunsdzēsību, uzrauga, kā noteiktās prasības ievēro tirgus dalībnieki, kas laiž tirgū kokmateriālus un koka izstrādājumus, kā arī tirgotāji un pārraudzības organizācijas.

LETA