Dzirkstele.lv
Pēc pulksten 22.00 bērniem, kuri nav sasnieguši 16 gadu vecumu, aizliegts atrasties sabiedriskā vietā bez pilngadīgas personas, kura atbildīga par bērnu uzraudzību, klātbūtnes. To atgādina Gulbenes novada pašvaldības policija.
Pašvaldības policijas priekšnieks Mārtiņš Didrihsons-Linards “Dzirkstelei” stāsta, ka bērni palaikam pilsētā klaiņo vēlās vakarā stundās, īpaši tas novērots tad, kad notiek lielāki pasākumi pilsētā. Bērni arī mēdz sastrādāt nedarbus – mētā sniega pikas pa logiem, kaut kur kaut ko uzkrāso. Ir grupas, kurās vairāki nepilngadīgie mēdz līst iekšā pamestās ēkās, tā arī apdraudot paši sevi.
“Ir vairākas ģimenes, kuras mēs arī zinām, kur nepieskata bērnu un arī neaizdomājas par to. Bet bērni ir jāpieskata!” norāda M.Didrihsons-Linards un turpina, ka ir bijuši gadījumi, kad pašvaldības policijas darbinieki nepilngadīgos aizved mājās pie ģimenes. Tāpat mēdz būt gadījumi, kad pašvaldības policija saņem izsaukumu, ka mazi bērni, proti, tie, kas vēl nav sasnieguši 7 gadu vecumu, ir ārā vieni, piemēram, daudzdzīvokļu mājas pagalmā. Meklējot vecākus, parasti tiek saņemtas atrunas no vecākiem: esam pie loga un redzam savu bērnu.
M.Didrihsons-Linards stāsta, ka joprojām nepilngadīgajiem aktuāla arī smēķēšana un alkohola lietošana. “Smēķē nepārtraukti, tikai pieķert viņus ir grūti, jo mašīnu viņi zina. Dažreiz aizbraucam uz Gulbīti, un, kad tur pieķeram, tad viņi maina dislokācijas vietu. Kad skolas vadība mums ziņo, kur viņi smēķē, viņi jau mūs pa gabalu redz. Pilsētā Spārītes parkā kāds vienmēr stāv sardzē un skatās, pa kuru pusi nāk iekšā policisti, un tad maina savu vietu. Ir arī vecāki, kuri pasaka, ka zina, ka viņu bērns smēķē. Tad ir kaut ko grūti izdarīt, ja to atļauj vecāki,” stāsta M.Didrihsons-Linards.
Kopumā sabiedriskās kārtības ziņā šobrīd ir mierīgi. Savukārt, kad gar ceļu malām bija sniega vaļņi, auto bieži sabrauca dzīvniekus. “Saldētava ir pilna. Tagad organizēsim dzīvnieku aizvešanu likumā noteiktajā kārtībā. Bija gadījums, kad nobrauca sunīti, braucot uz Jaungulbenes pusi, bet darbinieki atrada šī suņuka saimniekus, kuri bija pateicīgi, jo tas bija ģimenes mīlulis. Ir gadījumi, kad mirušais dzīvnieks jau ir saldētavā, bet saimnieks ir uzzinājis, atnāk un ierauga savu kaķi, ar asarām acīs paņem un apglabā. Ja saimnieku nav vai viņi neatrodas, aptuveni reizi pusgadā organizējam dzīvnieku aizvešanu uz utilizāciju,” stāsta M.Didrihsons-Linards.
– Inita Savicka
Nu jau sak atgadinat cietumu..a kur tad tiem berniem palikt sedet visu dienu dzivoklii..pat pagalmaa speleties nevar…ja vecajk uzrauga pie loga.tak vecaks nevar visu dienu sedet blakam….janmaca patstavibu…pusaudzi ari iet veikalos partiku iegadaties lai vecaki vakarinas pagatavotu..aiziet pue draugiem vai uz hokeju laukumu…16 gadi tie jau jauniesi..nu neiespundesiet jus vinus majas…viniem savi tusini un darisanas…vai viniem visu dienu pie datora jakurn..tak svaigu gaisu jaieelpo skolaa nogurusir…man jautajums vaii cienitie policisti nav.bijusi berni..un bernibu pavadijysi iespyndeti najas vai sabiedribaa pue rocinss vecakiem.tadi lieli 16 gadigi goliati.. jasmejas…nu tak pasaule juk prataa..paldies dievam ka mana berniba pagaj vecaki man deva brivibu visos gadalaikos svaigaa gaisaa un vecaki vai policusti nani nevakteja..ak saulainaa berniba .attaa..musdienu berniem aa amen.
Ali, Jūs te jaucat mušas ar kotletēm. Ir tikai normāli, ka pusaudži, kuri nav sasnieguši 16g vecumu pēc 22.ir mājās pie vecākiem. Atbalstu arī to, ka mazie bērni līdz 7.g vecumam ir jāpieskata vecākiem. Tas, ka bērniem ir jāiet svaigà gaisā, tam pilnībā piekrītu. Bet ar noteikumu, ka nedara muļķības un nekaitē citiem.
Ak gulbite varu iedomatirs cik garlaiciga un nospiesta bija jusu berniba..vai jums ir ko atcereties no tas…varbut tikai aukles un uzraugus…man gan piedereja pasaule un viss kas nezinams ap to vienai lai to izinatu un gutu pieredzir no tas macitos un ari kluditos .man piedereja briviba tas ko noverteju visaugstak..jo katram cilvekam ari bernibaa ir vajadziga sava dzives telpa vientulibai un atputai ..jo lielaka dzives telpa bernam jo radosaks vins klus..es esmu loti bagata jo man pieder darbi un nedarbi ko atceros kopa ar bernibas draugiem satiekortes. Ir ko atcereties tik daudz kopigu puedzivojumu..par ko pasmieties..es noteikti negribetu piedzimt saja laikmetaa tik drumaa un nopiedosaa.es saku paldies dievam.. savam laiknetam ka davinaja nan tik brivu bernibu…es viena klejoju pa meziem lasot pukes un ogas un skali uzdziedot..mani ciemaa sauce par dziedataju.
.kopa ar setas berniem.spelejam karinus ierikojam veikalys un skolas krumos.neviens mums klat hestaveja.vecaki stradaja..loznajam pa pazobelem pa Siena skuniem alejamies un pat naktis gulejam..jo vecaki atlava.vai zini ka smarzo tikko ievests sieens.. ligo hakti tumsaa musu setas berni nekleja paoardes ziedus..peetiha pagalmos ugunskurus..velu atgruezamies majas..bet vecaki vel ligoha. gadijas ja berni izjkavas.bet Nakagawa diena vis biha OK.braukajam ar velisipediem mopediem ..aizstaigaham ar draudzeni oat yz talam pagasta vietam…tijai brivs berns var but patiesi laimigs..parastii tos kurus cuncina un uzrauga kasiltumnicas death.a un apspuez slim ar astmu..mes berni slimibas nepazinam..izsaku l7dzjutibu si laikmeta berniem kurus vecaki pataisa par raustanam kellitem bez bernibas.
Protams nav ko vazāties apkārt pēc 22.Un kur vispār vecākiem galva,bērnus līdz 7.gadi vienus laist ārā.Viskautkas var notikt.
Ali! Tev laikam nav metusi ar sniega piku pa stiklu bet man met diezgan biezi jo dzivoju Gulbenes pilsetas centra un sanemu triecienus velas vakara stundas no klainojosiem skola vecuma jauniesiem, Man loti zel ka tas notiek musu pilseta!
Ali ,arī mana bērnības zeme ir Gulbene ,Ievugrava Tilta iela visā tās, to laiku, garumā. Gan vasarā ,gan ziemā mēs ”tusējām upesmalā , visi koki bija mūsu))Bija arī mums nedarbi . Vilkām diegus pāri ceļam , pikojāmies un kādreiz trāpījām arī garāmgājējiem Tiem ,kas pret mums bija nejauki ,sagādājām kādu mazu atriebībiņu. Teiksim ,skolas ielas piecstāvenē ”pie draugiem nejauši” kāda ola nokrita lejā. Apkārtējie neiespringa tik ļoti kā tagad. Sapņojām ,kāda gan būs Tilta iela ,kad izaugsim lieli . Vecāki jau mums agri uzticējās. Toreiz likās ,ka mūs nepieskatīja , bet tagad saprotu ,ka visās mājās kāds uzmeta mums aci ,raudzījās ko daram. Tāpēc jau viņi ir bērni ,jaunieši …Mums ir jāpriecājas ,ka viņi ”tusē ”ārā ,nevis telef.vai datorā. Viņi ir forši ,gudri’.Vlad , tāpēc jau tev tās sniega pikas lido tavā virzienā, ka tu viņus ”audzini ”
Iveta ,Arni ,Līga ,Silva ,Normund A. Vari un Silvas brālītis ,Arņa māsiņa ….es jūs visus atceros un mīlu;))
Mūsu bērnībā mums bija citas izpriecas, šodien tās ir pavisam citas, diemžēl, nežēlīgākas. Arī sekas ir dārgākas. Mēs nevazājāmies bez vajadzības apkārt, meklēdami piedzīvojumus. Jā, piekrītu, bija arī blēņas, tad tika piesaistīta mazgadīgo lietu inspekcija (neatceros īsto nosaukumu), lielākie palaidņi bija bērnu istabas (tāda bija iesauka) uzskaitē. Šodienas realitāte ir tāda, ka nevienam nav tiesību aizrādīt vai norāt par to, ka tiek bojāts īpašums vai kāds tiek aizskarts fiziski, baidoties atriebības, jo…”man par to nekas nebūs”. Kurā pagalmā ir dzirdēts, ka bērni spēlētu “Pēdējais pāris šķiras”, “Paslēpes”, “Kluso telefonu”, lēkātu ar aukliņu, spēlētu klasītes… ir ļoti daudz arī mūsdienīgu spēļu…tās nemaksā bargu naudu… Pajautājiet saviem bērniem, mazbērniem, vai viņi tādas spēles prot spēlēt ? Arī mūsu vecākiem nebija laika, bija smagi un daudz jāstrādā, bet mūs iemācīja saudzēt to, kas mums bija, un cienīt vienam otru. Nekā personīga, tās ir tikai manas pārdomas.