Maija vidū Gulbenes rajona mednieki pulcējās uz sanāksmi, kurā tika analizēta pagājusī medību sezona un apspriesti jautājumi par nākamo sezonu.
Maija vidū Gulbenes rajona mednieki pulcējās uz sanāksmi, kurā tika analizēta pagājusī medību sezona un apspriesti jautājumi par nākamo sezonu.
Ziemeļaustrumu virsmežniecības medību un uguns apsardzības dienesta vadītājs Laimonis Kļaviņš informēja, ka pagājušajā medību sezonā ir nomedīts mazāk dzīvnieku, nekā pieļauj medību limiti. Šajā sezonā aļņus mednieki varēs medīt apmēram tikpat, cik pērn, staltbriežiem nedaudz ir samazināts skaits, jo to neesot tik daudz, kā gribētos. “Ļoti daudz savairojušās ir stirnas un meža cūkas. Šiem dzīvniekiem pieļaujamos apjomus plānojam maksimāli lielus, taču tas nenozīmē, ka medniekiem obligāti ir jānošauj visi dzīvnieki līdz pieļaujamajam apjomam. Medniekiem ir jādzīvo robežās, lai nesamazinātu dzīvnieku skaitu zem minimālā skaita un arī nepieļautu postījumus. Mednieki paši ir saimnieki un paši vislabāk zina, kas notiek viņu medību iecirknī,” saka L.Kļaviņš. Vissliktākā situācija ir izveidojusies ar bebru medībām. “Tiek plānots, ka mednieki nomedīs apmēram 60 procentus, taču katru gadu tiek nomedīti tikai 30 procenti šo zvēru. Šīs medības visvairāk ietekmē ekonomiskā situācija. Var jau teikt, ka mednieks iegūs gaļu un ādu, taču bebra gaļa ne visiem garšo, ādas izģērēšana maksā dārgi, vēl arī benzīns tiek izlietots, katru vakaru braucot aplūkot slazdus, – to visu var saprast, taču medniekiem ir saistības pret dabu, viņi nevar vien priecāties pa trofejām. Ja bebru ir tik daudz un ir postījumi, medniekiem viņi ir jāķer un jājauc aizsprosti,” ir pārliecināts speciālists.
Sanāksmē tika apspriests arī jautājums par lielu medību iecirkņu veidošanu. “Pirmais solis jau tika sperts – mēs sākām izveidot lielākas medību uzskaites vienības, taču medniekiem būtu arī pašiem jāapvienojas, jo lielās platībās ir daudz vienkāršāk saimniekot, turklāt tajās var saimniekot arī ar perspektīvi, kaut ko arī paši ieaudzējot,” norāda L.Kļaviņš. “Varētu būt, ka dažiem formējumiem ir samazinājies arī nomedījamo dzīvnieku skaits, tas ir saistībā ar jauno uzskaites sistēmu, taču es uzskatu, ka uzskaite pa lieliem medību iecirkņiem ir objektīvāka.”
Medniekus visvairāk interesēja tieši šis jautājums – par limitu sadali. Daudzus medību formējumus tā neapmierina. Mednieki uzskata, ka arī jaunā uzskaite īsti neatbilst patiesībai, jo teorija ir viens jautājums, bet cits ir prakse, un reālajā dzīvē viss notiek ne pēc formulām.
Vērtējot situāciju par bebru medībām, mednieki uzskata, ka par bebru nomedīšanu vajadzētu maksāt naudu vai arī bebrus uz pāris gadiem noteikt par nelimitētiem dzīvniekiem, kurus atļauts šaut visu gadu, citādi noteiktajos termiņos tos ir grūti nomedīt.
Gulbenes rajona mednieki ir sākuši domāt arī par mednieku biedrības dibināšanu, jo tā došot iespējas piedalīties dažādu svarīgu ar medību saimniecību saistītu jautājumu risināšanā. Medniekiem tā būs arī iespēja aizstāvēt savas intereses.
