“Dzirksteles” redakcijā vērsās Beļavas pagasta iedzīvotājs Bernhards Jurjāns, kurš dzīvo “Ezersalās”, kas atrodas Ludza ezera tuvumā.
“Dzirksteles” redakcijā vērsās Beļavas pagasta iedzīvotājs Bernhards Jurjāns, kurš dzīvo “Ezersalās”, kas atrodas Ludza ezera tuvumā.
“Mani satrauc fakts, ka Ludza ezerā nekrītas ūdens līmenis. Tas ir tāds pats kā pavasarī, kad tas parasti ir visaugstākais. Ūdens stāv pat uz pļavas un applūdina tuvējo mežu, jo ūdenskrātuvē ietek vismaz desmit grāvji, bet ezera līmeni ir iespējams regulēt tikai ar tača palīdzību, kas kalpo kā slūžas. Tiklīdz līmenis tacī ir lielāks, ezera krasti pārplūst. Pārliecinājos, ka nekādā gadījumā nav vainojami bebri, jo tacis ir vienīgā izteka no Ludza ezera,” stāsta B.Jurjāns, kurš visu mūžu ir nodarbojies ar zivju zveju.
Kopā ar B.Jurjānu redakcijā bija ieradies arī mežu taksators Juris Ceļapīters, kurš apliecināja, ka kopš pavasara ezeram tuvējā mežā augošie bērzi atrodas ūdenī un pamazām iet bojā.
“Jo koks ir vecāks, ilgstoša atrašanās ūdenī tam kaitē vairāk. Bērziem sāk dzeltēt lapas, un tie sāk nīkuļot,” norāda J.Ceļapīters. Arī viņš uzskata, ka situācija mežā pamazām kļūst katastrofāla, ja ezerā netiks pazemināts ūdens līmenis.
Ar konkrēto situāciju iepazinusies arī Madonas reģionālās vides pārvaldes Gulbenes daļas vadītāja Inese Sedleniece. Viņa stāsta, ka pašvaldības, konkrētajā gadījumā Stāmerienas pagasta padomes, kuras teritorijā atrodas ezers, ezera apsaimniekošanas saistošajos noteikumos jābūt noteiktam, kādam ūdens līmenim jābūt ezerā katrā gada laikā. Tas nevar būt lielāks par noteikumos noteikto.
Pašvaldībā par šiem ezera apsaimniekošanas noteikumiem konkrētu atbildi nesniedza.
“Ūdens līmeni Ludza ezera tacī regulē īpašnieks, kura teritorijā tas atrodas, atbilstoši ūdenskrātuves apsaimniekošanas noteikumiem. Par noteikumu ievērošanu ir jārūpējas pašvaldībai, jo Vides pārvalde veic tikai kontrolējošas funkcijas,” piebilst I.Sedleniece.
Līdzīgi situāciju skaidro arī Madonas reģionālās vides pārvaldes direktora vietnieks Jānis Lūkins.
“Ezera ūdens līmenis ir jāregulē atbilstoši ūdenskrātuves apsaimniekošanas noteikumiem, kuriem jābūt pašvaldībā. Cik man zināms, tad vienu brīdi ūdens līmenis ezerā samazinājās. Acīmredzot tas atkal ir cēlies. Man bija saruna ar zemes īpašnieku, kura teritorijā atrodas tacis, viņš apsolīja ievērot ezera apsaimniekošanas noteikumus,” stāsta J. Lūkins.
Madonas reģionālā vides pārvalde šobrīd par regulējamām ūdenskrātuvēm neatbild. Tās darbība lielākoties saistās ar ūdenskrātuvju bioloģisko resursu saglabāšanu, tomēr tas neliedz pārvaldei izteikt aizrādījumus par ezeru apsaimniekošanas noteikumu neievērošanu.
Diemžēl “Dzirkstelei” neizdevās sazināties ar zemes īpašnieku, kura īpašumā atrodas tacis.
