Patēriņa cenas mēneša laikā palielinājušās par 0,9 procentiem. Par to liecina Centralās statistikas pārvaldes dati. Jūnijā, salīdzinot ar maiju, pakalpojumiem cenas palielinājušās par 0,7 procentiem.
Patēriņa cenas mēneša laikā palielinājušās par 0,9 procentiem. Par to liecina Centralās statistikas pārvaldes dati. Jūnijā, salīdzinot ar maiju, pakalpojumiem cenas palielinājušās par 0,7 procentiem.
Lielākā ietekme uz patēriņa cenu pārmaiņām jūnijā bija cenu kāpumam pārtikai, tabakas izstrādājumiem, alum un maksas autostāvvietām, kā arī cenu kritumam apaviem. Lielākā ietekme uz cenu kāpumu bija augļiem (+13 procenti), dārzeņiem un kartupeļiem (+6 procenti). Jūnijā sadārdzinājās āboli, apelsīni, vīnogas, zemenes. Cenas paaugstinājās kāpostiem, bietēm, burkāniem, sīpoliem un kartupeļiem, bet tomātiem un gurķiem tās kritās. Cenas pieauga gaļai un gaļas izstrādājumiem (+0,9 procenti), pienam un piena produktiem (+1,2 procenti), maizei (+0,9 procenti), zivīm (+1,3 procenti) un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+0,7 procenti).
Ievērojami pieauga maksa par autostāvvietām (+20,6 procenti), ko ietekmēja cenu kāpums autostāvvietām ar elektroniskajiem laika skaitītājiem un maksa par diennakts autostāvvietām Rīgā. Dārgākas kļuva auto rezerves daļas un piederumi (+0,6 procenti) un autovadītāju kursi (+2 procenti). Degvielas cenas pieauga par 0,9 procentiem. Turpināja pieaugt tabakas izstrādājumu cenas (+3,6 procenti). Alkoholiskajiem dzērieniem cenas cēlās par 1,5 procentiem, galvenokārt alum (+4,2 procenti).
Veikala “Rankas sieri” vadītāja Irēna Pušpure laikrakstam saka, ka tie, kas skaita naudu savā makā, prot atrast pārtikas preces par vislētāko cenu. Tāpēc jūtams ir tikai pakalpojumu maksas palielinājums.
“Protams, ja cilvēks iet veikalā un pērk pārtiku, neskatoties, cik tā maksā, nesalīdzinot cenas, tad skaidrs – cenu palielinājums viņa makā būs jūtams. Tas galvenokārt attiecas uz cilvēkiem, kas dienā strādā un kam nav laika staigāt pa veikaliem un pētīt cenas. Pēc darba cilvēks ieiet vienā pārtikas veikalā un tur nopērk visu, ko vajag,” saka I.Pušpure. Viņa bilst, ka cenu kāpumu savā makā jūt, kad palielinās dzīvokļa īres maksa, komunālie maksājumi, gāzes cena. Pārtikas cenu palielinājumu viņa jūtot minimāli. “Es protu izvēlēties lētāko pārtikas produktu. Cenas pārtikai palielinās pakāpeniski, tāpēc ikdienā cilvēks to nemaz nejūt. Jūt tad, ja pēkšņi ir straujš lēciens. 2 vai 3 santīmi vairāk par desas kilogramu – to cilvēks nemaz tā nejūt. Reti kurš to pamana. Cita lieta, ja uzreiz maksā par latu vairāk. Tad uzreiz redz. Un vienalga cilvēki to uztver kā normālu parādību, veikalā pie kases neviens vairs nepurpina,” klāsta I.Pušpure. Viņa piebilst, ka arī zemeņu cenas palielinājumu šovasar nav jutusi, jo no kādas zemeņu audzētājas šīs ogas pirkusi par latu kilogramā un gājusi garām tām zemenēm, kas tirgū solītas par 2,50 latiem.
Gulbenes sociālās aprūpes nodaļas vadītāja Anita Sirmā sāsta, ka trūcīgie gulbenieši pastāvīgi atzīst, ka cenas pārtikai nemitīgi palielinās. “Runa ir par pašu nepieciešamāko ikdienā – piena un miltu izstrādājumiem. Zemenes viņi nepērk. Runa ir par to pārtiku, kas nepieciešama katru dienu. Runa nav par apģērbu, apaviem, ko tik bieži nepērk. Tāpat arī mēbeles. Taču katrs cilvēks jūt degvielas cenu palielinājumu un elektrības sadārdzināšanos. Tas viss ir savstarpēji saistīts,” stāsta viņa. Apmēram 100 trūcīgie gulbenieši katru mēnesi no pilsētas domes saņem 27 latus katrs, kas ir garantētais minimālais ienākums iztikai.
SIA “Lejaskrāces” īpašnieks Arnis Začs saka, ka valdības politika neveicina cenu kāpuma mazināšanos, drīzāk ir tieši otrādi. “Attieksme pret uzņēmējiem iespaido cenas. Minimālās algas palielinājums nākamgad – tas ir labi. Taču vienlaikus pietrūkst kompleksas pieejas valstī. Es runāju par nodokļu politiku. Ražotāji atbild ar cenu pieaugumu, jo dārgāka kļūst elektrība, gāze. Visticamāk, cenas turpinās palielināties. Un maize ikdienā vienalga būs jācep, pakalpojumi jāsaņem, lai cik arī tie maksātu,” saka A.Začs.
