Galgauskas pagasta zemnieku saimniecības “Purmalas” saimnieki Māris un Līksma Markovi ir neapmierināti ar firmas “Eirobūve un Co” celtnieku darbu, tāpēc neparaksta objekta pieņemšanas un nodošanas aktu.
Galgauskas pagasta zemnieku saimniecības “Purmalas” saimnieki Māris un Līksma Markovi ir neapmierināti ar firmas “Eirobūve un Co” celtnieku darbu, tāpēc neparaksta objekta pieņemšanas un nodošanas aktu.
Minētā firma veikusi piena pirmapstrādes telpas būvniecību, kuras plānotā platība ir 13 kvadrātmetri, tāpēc kvalificēta kā mazēka, kā arī bijušās cūku kūts rekonstrukciju, to piemērojot 25 slaucamo govju izvietošanai.
“Šo darbu veikšanai mums ir arī Eiropas Savienības līdzfinansējums, tāpēc vēlamies, lai darbs būtu kvalitatīvs. Mūs neapmierina uzliktais piena pirmapstrādes telpas jumta segums, jo plākšņu salaiduma vietās lietus laikā tek cauri ūdens. Piena mājā apmēram pusmetra augstumā no grīdas jau sākušas pelēt sienas, vairākās vietās sācis lobīties griestu krāsojums, jo telpā nav pietiekamas ventilācijas, lai gan ir ierīkotas ventilācijas lūkas. Arī grīdas uzkopšana rada grūtības, jo lobās tās virskārta,” stāsta “Purmalu” saimniece Līksma Markova.
Piena pirmapstrādes telpas un govju kūts kopējā būvniecības darbu tāme ir 9500 lati. Pieņemšanas un nodošanas akts abām pusēm bijis jāparaksta jau pagājušā gada augustā.
“Uzskatu, ka objekts nav pabeigts un tas neatbilst Eiropas Savienības noteiktajiem standartiem. Visas modernās slaukšanas iekārtas esam sagādājuši un uzstādījuši, tās sākām izmantot kopš maija, bet kāpēc mums tagad vēl jātērē savi līdzekļi, lai novērstu būvnieku neizdarību? Mēģinu sazināties ar būvniecības firmu, bet uz maniem telefona zvaniem neviens neatbild, arī uz citiem mēģinājumiem satikt firmas vadību neviens nereaģē,” pauž neizpratni saimniece.
Pēdējo reizi saimnieki ar firmas vadību tikušies maijā, kad bijusi mutiska vienošanās, ka visas ar būvdarbiem saistītās pretenzijas tiks rakstiski fiksētas.
“Līdz šai dienai neviens no firmas nav ieradies. No savas puses esam izdarījuši visu, atbilstoši tāmei līgumā noteiktajos termiņos norēķinājāmies par darbu. Vēl ir atlicis samaksāt 350 latus, lai gan es šaubos, vai ar šo summu pietiks, lai novērstu visus defektus,” saka L.Markova.
“Purmalu” saimnieki vērsušies pēc padoma arī pie Ziemeļaustrumu reģionālās lauksaimniecības pārvaldes administrācijas daļas vadītājas Janīnas Lošakas.
“Ja zemnieku saimniecībai ir līgums ar konkrēto firmu, tad darbu pasūtītāji var lūgt firmu novērst celtniecības defektus un pabeigt darbus līdz galam vai arī likt, lai firma samaksā par materiālajiem zaudējumiem, kas radušies, pašiem saimniekiem novēršot defektus. Ja abas puses nevar vienoties, tad nekas cits neatliek, kā vērsties tiesā. Tikai tādā gadījumā ir nepieciešams celtniecības darbu defektu akts, ko var sastādīt būvniecības eksperti,” skaidro J.Lošaka. Viņa cer, ka tomēr “Purmalu” saimniekiem un firmai “Eirobūve un Co” izdosies par visu labprātīgi vienoties, jo arī abu pušu parakstītajā līgumā ir norādīts, ka, ja pirms objekta nodošanas ir konstatēti defekti, tāpēc pasūtītājs nav apmierināts ar darba kvalitāti, tie jānovērš būvuzņēmējam laikā, par kādu abas puses vienojušās.
Būvinspektors Jānis Ziemelis “Dzirkstelei” skaidro, ja zemniekam ir tikai līgums ar celtniecības firmu un tās darba kvalitāte pasūtītāju neapmierina, kā arī mutiski nav iespējams vienoties par trūkumu novēršanu, ar šo līgumu iespējams vērsties tiesā.
“Mēs objektu varam novērtēt kā būvniecības eksperti, ja tas ir vajadzīgs, jo būvvalde nepieņem objektus, kas ir klasificēti kā mazēkas un ja veikta ēkas vienkāršā renovācija,” piebilst J.Ziemelis.
“Dzirkstele” telefoniski mēģināja sazināties ar firmu “Eirobūve un Co”, bet diemžēl neizdevās. Firma ir reģistrēta tās vadītāja dzīvesvietā Lejasciema pagastā, bet arī tur tās vadītāju neizdevās sastapt.
