Gulbenes rajonā mēneša laikā – jūlijā – pret trakumsērgu vakcinēties bijuši spiesti deviņu klaiņojošu suņu sakostie cilvēki. Sabiedrības veselības aģentūras Gulbenes filiālē informē, ka jūlijā fiksēti deviņi šādi gadījumi, tas ir gandrīz tikpat, cik pusgadā.
Sešos mēnešos Gulbenes rajonā 13 gadījumos medicīnisko palīdzību meklējuši klaiņojošu suņu sakostie cilvēki.
“Vasarā, karstajā laikā, suņu aktivitāte ir lielāka. No suņu zobiem cieš dažāda vecuma cilvēki, arī bērni. Suņu sakostie parasti medicīnisko palīdzību vispirms meklē Gulbenes slimnīcas uzņemšanas nodaļā. Pēc tam ķirurgs nosaka, vai nepieciešama vakcinēšanās pret trakumsērgu. Ja cilvēku sakodis suns, kuram ir saimnieks, kas uzrāda dokumentus par iepriekš veikto dzīvnieka profilaktisko vakcināciju pret trakumsērgu, tad viss ir kārtībā. Cietušajam nav jāvakcinējas pret šo sērgu,” saka Sabiedrības veselības aģentūras Gulbenes filiāles speciāliste Jekaterina Turka.
Trakumsērga ir ļoti bīstama vīrusu infekcijas slimība, kas visbiežāk tiek pārnesta ar slima dzīvnieka siekalām, tām caur ievainotu ādu (koduma vai skrāpējuma vietā), veselām vai ievainotām gļotādām nokļūstot cilvēka/dzīvnieka organismā.
Trakumsērgas vīrusu savairošanās un izplatīšanās centrālajā nervu sistēmā ir strauja, vīrusi nokļūst dažādos audos, arī siekalu dziedzeros. Šajā laikā parādās raksturīgās trakumsērgas klīniskās pazīmes.
Agrīnie trakumsērgas simptomi cilvēkam ir nespecifiski un izpaužas līdzīgi gripai – ar drudzi, galvassāpēm un vispārēju vājumu, ilgstot dažas dienas. Koduma vieta var būt nejūtīga vai sāpīga. Slimībai progresējot, parādās nervu darbības traucējumi – bezmiegs, nemiers, apjukums, viegla vai daļēja paralīze, uzbudinājums, halucinācijas, satraukums, paaugstināta siekalošanās, apgrūtināta rīšana un bailes no pārtikas un ūdens.
Akūtais slimības periods parasti beidzas pēc 2-10 dienām. Trakumsērga nav ārstējama pēc slimības simptomu parādīšanās. No saslimšanas ar trakumsērgu inficētu personu var pasargāt tikai nekavējoties uzsākta potēšana.
