Gulbenes rajona kooperatīvā sabiedrība “Klēts” kopš marta pirmajām dienām sākusi realizēt šķirnes graudaugu sēklas un sēklas kartupeļus, kā arī plāno darāmo pavasarim, jo sēs labību un stādīs kartupeļus.
Gulbenes rajona kooperatīvā sabiedrība “Klēts” kopš marta pirmajām dienām sākusi realizēt šķirnes graudaugu sēklas un sēklas kartupeļus, kā arī plāno darāmo pavasarim, jo sēs labību un stādīs kartupeļus.
“Pavasaris tuvojas, bet mēs dzīvojam neziņā, kādu daudzumu šķirnes sēklu pārdosim, cik būs zemnieku, kas audzēs labību, cik valstij rudenī vajadzēs graudu. Sabiedrības klētī šobrīd ir 300 tonnas sēklas, bet nav zināms, vai to visu pārdosim,” stāsta Litenes pagasta kooperatīvās sabiedrības “Klēts” vadītāja Veronika Teterovska.
Problēmas – graudu realizācija
Daudz bijis zvanītāju, kas interesējušies par šķirnēm, par cenu, bet tā arī konkrētu daudzumu un šķirni neesot minējuši, tāpēc V.Teterovska negarantē, ka šie zvanītāji būs arī potenciālie pircēji.
“Ja nepirks šķirnes sēklas, tad 300 tonnas realizēsim par pārtikas graudu cenu. Ja to mēs zinātu ātrāk, tad nebūtu izlietojuši līdzekļus šo graudu apstrādei. Tomēr es ceru, ja neizdosies graudus pārdot rajona zemniekiem, līdzīgi kā citus gadus, tos vedīsim realizēt uz Balvu rajonu, jo tur mums ir savi klienti,” prāto V.Teterovska. Uz jautājumu, kāpēc tā, sabiedrības vadītāja atbild, ka tas esot saistīts ar liellopu skaita samazināšanos zemnieku saimniecībās. V.Teterovska domā, ja nebūs lopkopēju, nebūs arī graudu audzētāju. Agrāk, kad, piemēram, Balvu rajonā audzētas cūkas, to īpašnieki Litenē iegādājušies tonnām graudu, bet šodien labākajā gadījumā tie ir daži simti kilogramu.
Iesaka sēt izturīgus graudaugus
Kooperatīvā sabiedrība “Klēts” zemniekiem piedāvā alus miežu šķirni ‘Ansis’, ko audzē jau divus gadus. “Ja ir slapja vasara, šie mieži nesadīgst vārpās, nekrīt veldrē. No hektāra pērn mums izdevās iekult četras tonnas graudu. Tikai jāņem vērā, ka šī ir intensīva šķirne, kam tīk augt labi iekoptos tīrumos, ” vērtē V.Teterovska. Iespējams iegādāties arī pazīstamo miežu ‘Abava’ un ‘Balga’ šķirni. To sabiedrības vadītāja iesaka izvēlēties tiem graudu audzētājiem, kas zina, ka nebūs līdzekļu, ko atvēlēt tīrumu mēslošanai. Viņa domā, ka Balvu, Alūksnes rajonos un Litenes pagastā intensīvas graudaugu šķirnes neesot piemērotas, jo neesot tām piemērotas augsnes.
“Ar šķirnēm nevajag aizrauties, bet izvēlēties tās, kas ir plastiskākas, kas izaug arī sliktākos apstākļos,” iesaka V.Teterovska.
Iesākto darbu turpinās
Kooperatīvā sabiedrība “Klēts” arī turpmāk nolēmusi nodarboties ar sēklkopību, jo saņēmusi arī šai nodarbei vajadzīgo sertifikātu.
“Ja valdības politika būtu labvēlīga lauksaimniecībai, mēs šinī novadā izdzīvotu, nodarbojoties tikai ar sēklkopību,” spriež V.Teterovska un atzīst, ka sabiedrības apsaimniekojamā platība varētu būt vismaz divi simti hektāru, diemžēl Litenes pagastā brīvu lauksaimniecībā izmantojamās zemes platību neesot, bet zemes noma radot problēmas.
“No īpašnieces iznomājam noteiktu platību. Esam to iekopuši. Par nomu īpašniecei divu procentu apmērā devām graudus, bet tagad viņa pieprasa nevis graudā, bet naudā, jo tā vajadzīga veselības uzlabošanai. Mums īpašnieces graudiem tagad jārod pircējs, lai samaksātu naudu,” saka V.Teterovska. Viņa uzskata, ka lielāka platība vajadzīga, lai mainītu augu seku, kas šobrīd esot grūti izdarāms.
Eiropai mūs nevajag
“Ko mēs Eiropas Savienībā ar savām paunām darīsim? Kam tur esam vajadzīgi? Ja valdība patiesi domātu, ka mums noteikti jātiek Eiropā, tad nesmīdinātu ar subsīdijām, kas līdzinās “smiekla” naudai. Sola 13 latus par hektāru. Ar to pietiek tikai herbicīdu iegādei, jo minerālmēsli un degviela šogad ir dārgāki. Ja graudu cenu nepalielinās, tad labības audzēšana ir tikai vaļasprieks. Lai izdzīvotu un nedaudz attīstītos, mums pietiktu ar 50 latiem par hektāru,” rēķina V.Teterovska. Viņa pārliecināta, ka problēmas radīs Eiropas Savienības noteikumi, ka nebūs vajadzīgi graudi, kas kaltēti, izmantojot dūmgāzes, jo tās ir kaitīgas.
“Kas tagad notiks? Visām mūsu kaltēm – krusts pāri, jo jaunas uzcelšanai nav naudas,” saka V.Teterovska.
Atsakās no graudu maiņas
“Klēts” paju biedriem palīdz apstrādāt un apsēt lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības, kā arī par pašizmaksu izkuļ un izkaltē graudus, bet no pakalpojumu sniegšanas tiem, kas nav sabiedrības biedri, ir nolēmusi atteikties.
“Arī no graudu aizdošanas pavasarī, lai tos rudenī atdotu, atteicāmies, jo mums ir daudz šo parādnieku – solītāju. Diemžēl mēs paši cits citu piekrāpjam. Mēs maksājam 28 procentu pievienotās vērtības nodokli, bet ir, kam šis nodoklis ir 12 procentu. Ja ar otrajiem ielaižamies darījumos, zaudējam sešus procentus, kas nav izdevīgi,” stāsta V.Teterovska.
Par absurdu viņa uzskata mežu izciršanu, lai tādējādi “stutētu” kādu lauksaimniecības nozari. Mežs aug simtiem gadu, bet ražu iegūstam pēc pieciem mēnešiem. V.Teterovska pauž prieku, ka Litenē esot vismaz pieci zemnieki, kas apsaimnieko gandrīz simts hektāru platību.
Audzē “smalkas” šķirnes
Kooperatīvās sabiedrības tīrumos audzē arī šķirnes kartupeļus. Tos iegādājas Cēsu rajona Priekuļu Selekcijas un izmēģinājumu stacijā.
“Nevajag “uzķerties” uz reklāmas. Tā iegādājāmies kartupeļu šķirni ‘Asterik’, bet mūsu klimatiskajos apstākļos tie cieš no lakstu puves, tāpēc nelielās platībās, kur stādījumu nemiglo, to neiesaku. Trešo gadu audzējam šķirni ‘Nora’, kas ir izturīga un neuzņēmīga pret slimībām,” saka V. Teterovska.
