Tuvojas 1.septembris, jauns mācību gads ar jaunām un vecajām problēmām skolēnu, skolotāju un vecāku attiecībās. Stress palielinās. Neziņa plešas plašumā. Kāpēc daudzi skolēni, viņu vecāki un skolotāji jūtas tieši tā? Ko darīt, lai savstarpējās attiecības kļūtu pozitīvas? Par to visu saruna ar ģimenes psihoterapeiti Ivetu Gargurni.
– Par ko būtu ģimenēs īpaši jāpiedomā, gaidot jaunā mācību gada sākumu?
– Ja mainītos skolēnu vecāku attieksme pret skolotājiem, tad ieguvēji būtu visi. Strādājot ar ģimenēm, ar vecākiem un bērniem, es redzu šo situāciju. Atnāk pie manis bērns, kam ir nesaskaņas gan ar skolotājiem, gan ar vecākiem. Bērns jūtas ļoti labi, kamēr pieaugušie – vecāki un skolotāji – savā starpā nerunājas, jo tikmēr viņš dara, ko vien grib. Savukārt pieaugušajiem tas ne vienmēr patīk. Mēs esam pieraduši bērnu redzēt tāda kā cietēja lomā, uzskatīdami, ka viņš ir nesaprasts. Mēs, vecāki, tad vēlamies izdabāt bērnam. Tā ir otra galējība. Mēs pastiprināti runājam par pieaugušo cilvēku emocionālo vardarbību pret bērniem, bet nemaz nerunājam par bērnu emocionālo vardarbību pret pieaugušajiem.
(Vairāk lasiet 11.augusta “Dzirkstelē”)
