Šodien ir Latvijas brīvības cīnītāju piemiņas diena, jo 11.augustā pirms 87 gadiem Latvija un Padomju Krievija parakstīja miera līgumu.
Šodien ir Latvijas brīvības cīnītāju piemiņas diena, jo 11.augustā pirms 87 gadiem Latvija un Padomju Krievija parakstīja miera līgumu. Šis ir datums, kad pieminam un atceramies savus varoņus, kuriem Gulbenes rajonā ir veltītas vairākas piemiņas vietas. Savs tā sacamais Brīvības piemineklis ir arī tirzmaliešiem.
Nākamgad 9.septembrī apritēs 80 gadu kopš šā pieminekļa atklāšanas.
Gulbenes Vēstures un mākslas muzeja speciāliste Zane Biseniece “Dzirksteles” rīcībā nodevusi vairākus fotoattēlus no muzeja arhīviem, kuros fiksēts, kā notiek Brīvības pieminekļa atklāšana, cik plaši ļaudis piedalījušies šajā ceremonijā, kādi augsti viesi tad ieradušies Tirzā.
Tirzas pagasta attīstības biedrības priekšsēdētājs Nils Trejs “Dzirkstelei” saka, ka piemineklis ir labi saglabājies un ne brīdi nav zaudējis savu nozīmi. Tuvākajā laikā esot plānots to kārtējo reizi apskatīt un novērtēt stāvokli. Tirzas kultūras nama vadītāja Alda Alberte saka, ka piemineklis pulcina tirzmaliešus valsts svētkos, Lāčplēša dienā, tradicionālā Pasaules tirzmaliešu saieta laikā.
Piemineklis Pasaules un Latvijas atbrīvošanas karā kritušo draudzes locekļu piemiņai Tirzas draudzes kapsētā veidots pēc arhitekta Aleksandra Birzenieka meta no masīviem granīta bluķiem četrstūra kolonnas veidā. Bronzas daļas un izrotājumus veidojis tēlnieks V.Trejs (nav precizēts, vai tas ir Vilhelms vai Valdemārs Trejs). Piemineklis celts ar Brāļu kapu komitejas materiālo atbalstu, kā arī par cilvēku saziedotajiem līdzekļiem. Pieminekļa fondā bijuši 2377 lati.
Ir zināms, ka pieminekļa atklāšanas ceremonijā 1928.gada 9.septembrī to iesvētīja virsmācītājs Edgars Bergs. Atklāšanas ceremonijā piedalījies arī leģendārais ģenerālis Jānis Balodis, kas ir izcila personība Latvijas vēsturē. Viņš bija armijas virspavēlnieks cīņās pret bermontiešiem un Sarkano Armiju Latgalē. Pēc 1934.gada valsts apvērsuma viņš bija otrā persona valstī un tāds palika tautas atmiņā arī pēc 1940.gada. Šogad J.Balodim apritējuši 126 gadi.
