Pirms kapusvētkiem kopā ar meitu ieradāmies Gulbenes vecajos kapos, lai apkoptu mana vectēva un vecmāmuļas kapus.
Liels, nepatīkams pārsteigums, apjukums bija, redzot, ka virs mūsu senču atdusas vietas izdarīts jauns, mums svešs apbedījums.
Kā lai dēvē to ļaužu rīcību, kuri izdarījuši šo apbedījumu?
Mūsu senču kapi bija skaidri saskatāmi, jo bija krusti un apmalotas kopiņas. Rodas jautājums, kāda kārtība jaunu apbedījumu ierīkošanai Gulbenes vecajos kapos? Vai katrs savam nelaiķim kapu rok, kur iedomā, vai vietu ierāda kāda kapu amatpersona?
Ir zināms, ka laicīgajā likumdošanā atsevišķos gadījumos pieļauj kapu virsapbedījumu. Liekas, ka šis virsapbedījums neiekļaujas nekāda likuma aizstāvībā, ne laicīgā, ne kristiešu un morāles nerakstīto likumu aizstāvībā.
Es nesākšu šajā lietā taisnības meklējumus, bet mani uztrauc kas cits, ka tagad latviešu tautā notiek “vandalisms”. No pašas tautas rodas ļautiņi, kuri noliedz un nicina mūžsenas latviešu tautas tradīcijas un morāli, tajā pašā laikā cildina un pieņem visu svešo, kas tiek iepludināts Latvijā.
Ja šāda tendence tautā turpināsies, tas neizbēgami pievedīs pie latviešu tautas daudzu godā turamu tradīciju un morālo vērtību izzušanas. Daudziem trūkst dievbijīgas attieksmes pret vienu no šīm vērtībām – svētumu.
Ir ļautiņi, kuriem lielākais svētums ir nauda un privātīpašums. Nav svēti ne tautas varoņi, ne Latvijas zeme kopumā. Nav svēta arī brīva, neatkarīga valsts un nav svēti citu mirušo pīšļi kapos, kā arī būtībā nav svēts pašu mīļotais cilvēks, kurš aizgājis mūžībā un apbedīts uz citu mirušo pīšļiem.
Visiem šādiem ļautiņiem ir viens apzīmējums, un tas ir – svētuma zaimotāji.
