Stāmerienas pareizticīgo draudzes vadītāja Irina Sazonova daudzus pārsteigusi un samulsinājusi ar vēlmi savas uzņēmējdarbības 10 gadu jubileju svinēt pie dievnama – Svētā Aleksandra Ņevska pareizticīgo baznīcas.
Idejas mūsdienīgumu izprata un atbalstīja draudzes mācītājs Tēvs Aleksandrs. Iespējams, turpmāk I.Sazonovas piemēram sekos citi Stāmerienas pareizticīgo draudzes locekļi. Tādējādi tiek lauzti stereotipi par to, kad un kāpēc jāpulcējas baznīcā vai pie tās.
I.Sazonova uzskata, ka dievnams nav domāts tikai dievkalpojumiem pēc baznīcas kalendāra. Tā ir īpaša vieta, kur nākt dalīties priekos un bēdās, kur sacīt paldies, kur sev līdzās pulcināt cilvēkus, kad sirds to liek, lai kopā rastu ikdienā un svētkos tik ļoti nepieciešamo svētuma sajūtu.
Svinībās, kas sākās ar aizlūgumu baznīcā, piedalījās speciāli ielūgtie viesi, vietējās sabiedrības krējums un ikviens, kas vēlējās. Divi mācītāji – Tēvs Aleksandrs un Tēvs Ilizbars no Madonas – noturēja aizlūgumu. Pēc tam svētki turpinājās pie baznīcas ar priekšnesumiem un pikniku.
I.Sazonova atzīst, ka dzirdējusi pārmetumus par šo ideju, tomēr tic, ka daudzi ir viņu sapratuši pareizi. “Es jutos laimīga un apgarota, ka esmu visiem pateikusi paldies, ka esmu nožēlojusi grēkus. Tagad man ir jauns spēks dzīvot, priecāties, pūlēties, strādāt,” saka I.Sazonova.
Jau desmit gadus viņa par savu profesionālo darbību izraudzījusies kosmetoloģiju. Būdama reliģioza, savas privātās veiksmes un pārbaudījumus viņa saista ar ticību Dievam. Savu enerģiju, personiskos līdzekļus draudzes vadītāja velta baznīcas uzturēšanai un uzplaukumam.
“Labi cilvēki mums, draudzei, ir palīdzējuši atjaunot dievnamu. Tā ir milzīga atbildība, jo baznīcai ir jādzīvo sava dzīve. Tas nozīmē, ka tā gaida cilvēkus. Pareizticīgo draudze ir neliela, nevaram saziedot tik līdzekļu, lai pietiktu baznīcas uzturēšanai. Tāpēc ir jādomā, kā pamudināt kristiešus un vienkārši labus cilvēkus no citurienes braukt uz Stāmerienu, uz baznīcu. Tam es veltu un veltīšu pūles,” atzīst I.Sazonova.
