24.augustā Gulbenes pilsētas stadionā ar koncertu “Pasaule ir skaista” gulbeniešus iepriecinās Liene Šomase un Jānis Moisejs.
24.augustā Gulbenes pilsētas stadionā ar koncertu “Pasaule ir skaista” gulbeniešus iepriecinās Liene Šomase un Jānis Moisejs. “Dzirkstele” aicināja jaunos mūziķus atbildēt uz dažiem jautājumiem par viņu dzīvi un aizraušanos ar mūziku.
– Kā sākās jūsu mūziķa karjera?
Jānis Moisejs: – Lai gan es spēlēju basketbolu, kādreiz mācījos arī mūzikas skolā. Taču to atstāju novārtā. Vairāki cilvēki pēc tam nāca klāt un teica, ka man ir jāiet mācīties kaut kas saistīts ar mūziku. Vienā dienā man pienāca klāt viens profesionāls mūziķis (neteikšu, kāds, lai paliek noslēpumā) un ieteica mācīties konservatorijā pie profesora Arvīda Lustes klasiku. Tur es arī sāku mācīties, taču vienīgā problēma bija tā, ka klasika man ne pārāk patika, tādēļ sāku mācīties pie Ances Krauzes, tagad mācos arī pie Ingas Bērziņas.
Savukārt ar Raimondu Paulu sadarbība sākās pavisam nejauši. Kādā kopīgā projektā dziedājām kopā ar simfonisko orķestri un Raimonds Pauls mums atnāca piespēlēt, jo mēs izpildījām tieši viņa dziesmas. Pēc šīs uzstāšanās acīmredzot viņam iepatikās mana dziedāšana, tad arī sekoja telefona zvans. Tas man bija liels pārsteigums, bet tā arī sākās mūsu sadarbība.
Liene Šomase: – Tā man sākās ļoti lēnām, bet jau divu gadu vecumā, pateicoties manai ģimenei un mammai, jo viņa bija tā, kura mani neatlaidīgi vadāja uz dažādiem pasākumiem un konkursiem. Kā jau visiem maziem bērniem, tie bija “Cālis”, “Jaunā zvaigzne”. “Talantu fabrikas” laikā es ieguvu ļoti daudz kontaktu, kuri man šobrīd ļoti noder, ieguvu daudz jaunu draugu, arī diezgan lielu pieredzi, protams, arī reklāmu.
Ar Raimondu Paulu sākām sadarboties pērn septembrī. Viņš man piezvanīja un uzaicināja uz Latvijas Radio, kur iepazīstināja ar Jāni Moiseju, tā šī sadarbība sākās. Drīzumā arī sākām rakstīt jauno disku, kurš jau ir iznācis, bet šobrīd kopā koncertējam pa visu Latviju.
– Ko jums nozīmē mūzika un dziedāšana?
Jānis: – Es nevaru teikt, ka tā man aizņem visu dzīvi, bet liela, liela daļa dzīves tā ir. Ar mūziku es mēģinu nobalansēt un panākt dvēseles un prāta stāvokli vienādās attiecībās.
Liene: – Jebkuram cilvēkam mūzika palīdz attīstīties gan psiholoģiski, gan arī garīgi. Es nevaru iedomāties sevi, sēžot ofisā, četrās sienās, un kārtojot papīrus. Man ir jābūt pie cilvēkiem, man ļoti daudz nozīmē iespēja būt uz skatuves.
– Kādas dziesmas vislabprātāk dziedat?
Jānis: – Protams, Raimonda Paula dziesmas, kā arī džeza standartus, jo tās tiešām ir skaistas dziesmas.
Liene: – Es dziedu to, kas man pašai patīk un kas patīk cilvēkiem. Es dziedu arī ballēs un koncertos, tādēļ dziedu ļoti dažāda stila dziesmas. Man patīk arī roka, poproka stila dziesmas, uzdziedu arī šlāgerdziesmas.
– Ko ikreiz sagaidāt no publikas?
Jānis: – No publikas galvenokārt gaidu atsaucību. Man patiktu, ja viņi iesaistītos mūsu programmā. Lai cik tas dīvaini būtu, jo esmu taču džeks, patiktu, ka man dāvātu ziedus, jo tas liecina, ka skatītāji ir labvēlīgi noskaņoti, ka viņi ir domājuši pirms tam.
Liene: – Līdz šim es esmu saņēmusi to, ko esmu vēlējusies. Man patīk, ja publika vienmēr smaida un ir atsaucīga.
– Cik svarīga jums ir kritika?
Jānis: – Kritika vienmēr ir vietā, pat ja tā nav laba, taču tā ir objektīva. Nosodoša un nepamatota kritika gan nav laba, taču kritiku, kas kaut kādā ziņā palīdz, es vienmēr arī cenšos uzklausīt.
Liene: – Atkarībā, kurš to saka. Pēdējā laikā es ļoti pievēršu uzmanību tam, kurš ko saka. Ir cilvēki, kuru viedokli es cenšos uzklausīt un ņemt vērā. Visvairāk uzklausu savu mammu, kas jau kopš bērnības man ir teikusi arī daudz kritikas, tas ir ļoti palīdzējis man augt un attīstīties. Neņemot vērā kritiku, ejot tikai savu izvēlēto ceļu, neko nepanāksi dzīvē.
– Vai mūziķa dzīve ir viegla?
Jānis: – Daudzi jau droši vien teiktu, ka ne. Taču es domāju – ja pietiek naudas, tad šī dzīve droši vien ir diezgan viegla. Process, kad tu domā un kaut ko radi, nav sevišķi viegls, bet sajūtas, ko tu saņem atpakaļ no skatītājiem, ir tā vērtas.
Protams, visu laiku koncertējot un uzstājoties, paliek mazāk laika tuviem cilvēkiem, taču ir jāsaprot, ka mūzika nevar būt tikai naudas pelnīšana, tai ir jābūt arī sirdslietai, tāpēc tai ir jāvelta daudz laika.
Liene: – Tā ir interesanta un notikumiem bagāta, jo katru dienu gadās kāds interesants notikums.
– Kāds ir jūsu katra sapņu projekts?
Jānis: – Uz šo jautājumu ir grūti atbildēt. Katram mūziķim augstākā atzinība ir “Grammy” balva. Katrs jauns projekts ir kaut kāda attīstība, tādējādi tu it kā visu laiku virzies pretī savam sapņu projektam. Protams, mūža piepildījums būtu saņemt “Grammy” balvu.
Liene: – Mans sapņu projekts ir diezgan liels, taču šobrīd par to es vēl neko nestāstīšu. Ceru, ka nākamgad tas jau sāks realizēties.
– Kuram slavenam mūziķim jūs vēlētos līdzināties?
Jānis: – Ir vairāki slaveni džeza mākslinieki, piemēram, Dīns Mārtins, Frenks Sinatra, kas manā skatījumā ir ļoti talantīgi, un es no viņiem varētu kaut ko mācīties, bet līdzināties gluži viņiem negribētu.
Liene: – Es noteikti negribētu līdzināties nevienam kā tikai pati sev. Kaut kādas nianses varētu paņemt no Pinkas, Madonas, Kendijas Dalferes, bet līdzināties es gribētu pati sev un būt tāda, kāda es esmu.
– Vai jums patīk dziedāt duetā?
Jānis: – Man patīk dziedāt ar Lieni. Duetā dziedāt ir daudz vieglāk, turklāt tā nav tik liela atbildība, jo vienmēr vari paļauties uz otru cilvēku, ir arī daudz drošāk.
Liene: – Lai gan esam pazīstami tikai nepilnu gadu, man šķiet, ka esam jau iepazinuši viens otra raksturu un tembru, domāju, ka labi sadziedamies. Mums šobrīd vēl ir priekšā vairāki koncerti, bet, vai sadarbosimies arī turpmāk, rādīs laiks.
– Ko jūs darītu, ja mestu pie malas dziedāšanu?
Jānis: – Ja es saņemtu “Grammy” balvu un izdomātu mest dziedāšanu pie malas, es… Visdrīzāk gan es to nedarīšu, taču, ja tā notiktu, to laiku, ko es veltīju dziedāšanai, es droši vien sadalītu starp citām nodarbēm, kas man arī ir ļoti svarīgas.
Liene: – Mest pie malas es to vēl netaisos. Ja nu gadījumā tā notiks, es ceru, ka atradīšu kādu citu sev tīkamu nodarbi. Man kā alternatīva vēl ir arī saksofons.
– Ko jums vēl patīk darīt bez dziedāšanas?
Jānis: – Man ļoti patīk spēlēt basketbolu. Patīk arī ekonomika, to es šobrīd studēju. Skolā, kurā mācos, visas nodarbības notiek angļu valodā un pasniedzēji brauc no visas pasaules.
Liene: – Man patīk pavadīt laiku kopā ar draugiem. Ļoti patīk jāt ar zirgiem, diemžēl pēdējos gados tam vairs neesmu pievērsusies. Šovasar esmu arī sākusi mācīties braukt ar ūdensslēpēm.
– Kas ir tas, bez kā jūs nevarētu ne dienu iztikt?
Jānis: – Tā ir dziedāšana, mūzika un tuvinieki.
Liene: – Pats svarīgākais man ir ģimenes mīlestība, viss pārējais nāk pats par sevi. Bez ģimenes atbalsta es nebūtu tā, kas šobrīd esmu.
***
– Liene Šomase
Dzimusi Valmierā. Mācījusies saksofona spēli Jāzepa Vītola Valmieras mūzikas skolā. Pašlaik mācās Latvijas kultūras koledžā, apgūstot mūzikas menedžmentu. Ar pseidonīmu Lenī, piedalījās TV šovā “Talantu fabrika 4”. Izpildot dziesmu “Ugunskurs”, ieguvusi pirmo vietu “Latvijas Šlāgeraptaujā” 2006.gadā. Filmējusies Rolanda Kalniņa filmā “Rūgtais vīns”, kurā atveidoja ielu muzikanti – saksofonisti Ievu. 2007.gada “Eirovīzijas” nacionālās atlases pusfinālā iegūst pirmo vietu savā grupā.
– Jānis Moisejs
Rīdzinieks. Mācījies Rīgas zēnu Doma kora skolā, Rīgas Valsts 1. ģimnāzijā, kur nominēts zelta stipendijai. Šobrīd mācās “Stockholm School Of Economics In Riga”. Sešus gadus spēlējis basketbolu Valda Valtera basketbola skolā. Ticis atzīts par labāko aizsargu. 2006.gadā kļūst par konkursa ” Sony Jazz Stage” finālistu.
