Tallina, 23.aug., LETA. Pasaules Dabas fonds (WWF) veicis pētījumu, lai noskaidrotu, kuras no Baltijas reģiona valstīm visvairāk rūpējas par Baltijas jūras vides saglabāšanu. Visaugstāko novērtējumu saņēmusi Vācija. Apmierinošs novērtējums ir arī Dānijai, Latvijai un Lietuvai, savukārt Igaunija ir ierindota to valstu vidū, kas par Baltijas jūras aizsardzību faktiski nedomā, ziņo biznesa portāls “DV”, atsaucoties uz somu radio “Yle”.
WWF pētījums liecina, ka Igaunija, Krievija, Polija, Zviedrija un Somija slikti pilda starptautiskās vienošanās par Baltijas jūras aizsardzību.
Vislabāk par Baltijas jūras vidi rūpējas Vācija. Vērtējumu “apmierinoši” izpelnījušās arī Dānija, Lietuva un Latvija.
Fonda eksperti brīdinājuši, ka Baltijas jūras ūdeņi uz ziemeļiem no Vācijas draud pārvērsties par “mirušu zonu” – uz virsmas ūdens gan izskatās normāls, bet jūras dibenā vairs nav palicis tikpat kā nekādas dzīvības.
Šomēnes fonds paziņoja, ka 70 000 kvadrātmetru platībā skābekļa līmenis jūras ūdenī ir tik zems, ka šī vide vairs nav piemērota dzīvībai.
Aptuveni sestajā daļā jūras platības, kur agrāk bija sastopama normāla jūras flora un fauna, tagad zied tikai aļģes.
Lielu kaitējumu jūras videi nodara ne vien naftas transports, bet arī aizvien pieaugošā nekontrolētā lauksaimnieciskā ražošana jaunajās ES valstīs, īpaši lauksaimniecības mēslojums, kas nonāk jūrā no piekrastes valstīm, izraisot eitrofikāciju – pārmērīgu ūdensaugu savairošanos, kas samazina ūdenī izšķīdušā skābekļa daudzumu un nopietni ietekmē visu ekosistēmu.
Kā atzīmē eksperti, piekrastes valstu valdības nebūt necenšas šo piesārņojumu apturēt, bet, gluži otrādi, saasina problēmu, subsidējot intensīvu industriālo lauksaimniecību. Ik gadus subsīdijām tiek atvēlēti vairāk nekā 10 miljardi eiro (7 miljardi latu) nodokļu maksātāju naudas, neizvirzot stingras prasības attiecībā uz piesārņojuma ierobežošanu.
Kā savukārt uzskata Vācijas Federālās vides aģentūras pārstāvis Dītrihs Šulcs, vēl nopietnāku problēmu jauno Eiropas Savienības (ES) valstu piekrastes tuvumā rada lielie lopkopības kompleksi, kuriem faktiski nav kur likt savus atkritumus.
Vecajās ES dalībvalstīs no oktobra var tikt samazināts atbalsts tām lopkopības fermām, kuras nebūs parūpējušās par pienācīgu atkritumu apsaimniekošanu, bet jaunajās dalībvalstīs šī prasība netiks izvirzīta līdz 2013.gadam.
Taču Eiropas Savienībā šo jautājumu vēl iespējams regulēt, bet grūtāk to risināt ar Krieviju un Baltkrieviju, no kurām Baltijas jūrā arī nonāk piesārņoti ūdeņi.
Novembrī Pasaules Dabas fonda eksperti gatavojas iesniegt Baltijas jūras Vides aizsardzības komisijai (HELCOM) “Baltijas rīcības plānu”, aicinot izvirzīt saistošas ekoloģiskās prasības attiecībā uz lauksaimniecību visām Baltijas jūras baseina valstīm.
Trauksmi par Baltijas jūras ekoloģijas saglabāšanu ekologi sacēla 2004.gadā, kad WWF un Baltijas Dabas fonds aicināja Starptautisko Jūras organizāciju atzīt jūru par “Īpaši jūtīgu jūras rajonu”.
Šāds statuss, pēc Baltijas Dabas fonda direktora Rustama Sagitova vārdiem, ļautu “nodrošināt vienotus noteikumus attiecībā pret naftas transportēšanu, lai kas arī to veiktu – Krievija, Somija, Baltijas valstis vai kāds cits”.
Pēc ekologu rīcībā esošās informācijas, kopš 1980.gada Baltijas jūrā ik gadu notiek vismaz viena liela tankkuģa avārija, kuras dēļ jūrā ieplūst vairāk nekā 100 tonnas naftas.
Par pētījuma rezultātiem ekologi paziņojuši Stokholmā notiekošajā Baltijas reģiona festivālā.
