Valda Igaune no Gulbenes: – Es ļoti cienu eksprezidenti Vairu Vīķi-Freibergu. Gribētu gan redzēt, kā viņas kleitas, kostīmi tiek skatīti, ņurcīti, grozīti un taustīti.
Valda Igaune no Gulbenes: – Es ļoti cienu eksprezidenti Vairu Vīķi-Freibergu. Gribētu gan redzēt, kā viņas kleitas, kostīmi tiek skatīti, ņurcīti, grozīti un taustīti. Es viņas vietā nekad neizsolītu un nepārdotu savu apģērbu. Iesaku viņai to nepārdot, bet labāk atdot trūcīgām ģimenēm vai organizācijām. Viņa seko līdzi ārzemju darbībām, jo ārzemēs populāri cilvēki savus apģērbus tā tirgo. Viņa tur ir augusi, tādēļ viņai tas jau ir asinīs.
– Rita Kurpniece no Lejasciema: – Tā ir viņas personīgā darīšana. Ja man būtu vairāk naudas, varbūt arī nopirktu kādu kostīmu vai kleitu, viņa ir mana auguma, tikai daudz dūšīgāka, esmu ļoti tieva. Viņai vienkārši šīs drēbes nav kur likt.
– Agnese Lāma no Lejasstradiem: – Lai viņa pārdod savu apģērbu, bet pēc tam lai šo naudu ziedo bērnunamiem, sociālajām iestādēm. Domāju, ka par iegādātajiem apģērbiem viņai nebija nekas jāmaksā. Ja viņa tos pārdod, tad to bija ļoti daudz. Arī vīra apģērbus šādā veidā varētu izpārdot.
– Valdis Jurkāns no Gulbenes: – Viņai laikam nav ko darīt, labāk būtu atdevusi, humānajā palīdzībā. Viņa ir skopa, ja pārdod savas drēbes. Vai tad viņai trūkst naudas? Tiem “biezajiem” tiešām nav kauna. Pilna kabata naudas, bet andelējas kā nabagi. Citi savas drēbes izmazgā un atdot humānajā palīdzībā, bet viņa, bagāta būdama, tās pārdod.
– Antonija Ramane no Beļavas: – Domāju, ka, pārdodama savu apģērbu, viņa būs zaudētāja. Šo gadu laikā viņai bija daudz apģērbu, par to liecina tas, ka no tiem tagad atbrīvojas. Pati noteikti neiegādātos nevienu viņas apģērbu. Arī mani radi to nedarītu. Iesaku viņai savu un vīra garderobi atdot trūcīgajiem cilvēkiem.
