Zemkopības ministrijas Lauku atbalsta dienesta Ziemeļaustrumu reģionālās lauksaimniecības pārvaldes vadītājs Vitālijs Kuļšs 1.aprīlī nejokosies, sakot, ka tieši tad aprit gads pārvaldes vadītāja amatā.
Zemkopības ministrijas Lauku atbalsta dienesta Ziemeļaustrumu reģionālās lauksaimniecības pārvaldes vadītājs Vitālijs Kuļšs 1.aprīlī nejokosies, sakot, ka tieši tad aprit gads pārvaldes vadītāja amatā, jo pirms gada viņš kļuva par trīs rajonu Gulbenes, Alūksnes un Balvu – kopējās cepures turētāju.
“2000.gads uzskatāms par samērā grūtu periodu, jo trīs rajonus vajadzēja apvienot vienā reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē, kuras galvenais uzdevums – rast iespēju saņemt pirmsiestāšanās Eiropas Savienībā līdzekļus,” saka Vitālijs Kuļšs.
Valsts subsīdiju izmantošanu lauksaimniecības attīstībā, Sapard programmas administrēšanu un meliorācijas sistēmas saglabāšanu laukos viņš uzskata par šobrīd aktuāliem pārvaldes uzdevumiem.
Palīdz subsīdiju nauda
Ziemeļaustrumu reģionā 2000.gadā valsts subsīdijas 670 tūkstošu latu apmērā dažādās lauksaimniecības nozarēs saņēmuši vairāk nekā 1000 zemnieku. “Pārvalde pilda ne tikai dokumentāciju, bet arī kontroles funkcijas, tas ir, seko, lai šī valsts nauda, kā paredzēts, nonāktu līdz konkrētajam zemniekam,” stāsta V.Kuļšs un atzīst, ka daudz pacietības, precizitātes un atbildības prasījusi Sapard programmas diktēto dokumentu sagatavošana. Pie tās rajonā strādā 24 cilvēki, veicot konkrētus pienākumus. Vadītājs atzīst, ka aizvien vairāk lauksaimnieku cenšas izmantot valsts piedāvāto palīdzību. 2001.gada subsīdiju nolikumā viņš pozitīvi vērtē hektārsubsīdijas, tomēr uzskata, ka vairāk atbalstāmai vajadzētu būt lauksaimniecības kooperatīvu attīstībai.
Paveikts noteikts darbs
Latvijā izstrādāts savs Lauku attīstības plāns, tomēr zemkopības ministrs Atis Slakteris atzīst, ka tajā trūkst praktiskas rīcības piemēru lauku situācijas uzlabošanai, jo konkrētajā plānā apkopots Zemkopības ministrijas un citu ministriju kopējais veikums, tomēr “Eiropas Savienība ir pastiprinājusi Lauku attīstības plānu, tāpēc mēs aicinām kopā speciālistus un lauksaimniekus, lai skaidrotu tā administrēšanu,” stāsta V.Kuļšs. Notiek arī Lauku atbalsta dienesta akreditācija. Tikai tad, kad to pabeigs, būs iespējams noslēgt līgumu par Sapard līdzekļu piesaisti. Vadītājs ir gandarīts, ka pārvaldes darbinieki jau veiksmīgi izturējuši šo akreditāciju. “Reģionālo lauksaimniecības pārvalžu akreditācijas rezultātus, kas apkopoti uz 1000 lapām, desmit mēnešus analizēs Eiropas Savienības pārstāvji Briselē. Tad pārstāvji no Briseles ieradīsies Latvijā, lai vēlreiz visu pārbaudītu,” stāsta V.Kuļšs. Izrādās, kandidātvalstīm prasības ir augstākas nekā Eiropas Savienības dalībvalstīm. V.Kuļšs min Bulgārijas piemēru, kurā Briseles komisija ieradusies jau vairākkārt, tomēr valsts nav saņēmusi akreditāciju. Pirmie ciemiņi no Briseles Latvijā gaidāmi vasaras vidū. Šobrīd lauksaimniecības pārvaldē zemniekiem iespējams iepazīties ar gandrīz 50 lappušu dokumentu mapi, kas vajadzīgi, lai saņemtu Sapard līdzekļus.
Zemnieki izdarīs izvēli
V.Kuļšs, sekojot zemnieku situācijai laukos, domā, ka būs daļa zemnieku, kas atteiksies no zemnieka statusa. Jau šobrīd neesot precīzu datu, cik ir to zemnieku, kas saimnieko minētā statusa ietvaros. “Dzīve pierāda, ka tomēr jābūt lielai zemnieku saimniecībai, lai tā nestu peļņu, tāpēc perspektīvi saskatu tikai saimniecību paplašināšanā un modernizēšanā, kā arī dažādu ražošanas palīgnozaru attīstībā. Var mēģināt audzēt sēnes, dzērvenes, zilenes, veidot upeņu un aroniju stādījumus vai ko citu. Ar vienu lauksaimniecības nozari mazām platībām šodien nepastāvēt, domā V.Kuļšs un saprot, ka arī palīgražošanas nozares izveidei vajadzīga nauda. Pirms doties uz banku, lai ņemtu aizdevumu, viņš iesaka rūpīgi visu izdomāt, jo kredīts var radīt vēl lielākus zaudējumus. Ne katrreiz tas atmaksājas jau pirmā gada laikā. Pieredze rāda, ka vairāk veicas darītājiem, nevis kaut kā gaidītājiem. Pārvaldes vadītājs domā, ka pamazām palielināsies lauksaimniecības produktu cenas, īpaši Latvijā ražotajai gaļai. “Galvenais nav cena, bet iespēja realizēt produkciju,” saka V.Kuļšs.
Nav bagātas pilsētas
Pārvaldes vadītājs, apzinot reģiona pilsētas, secina, ka neviena no tām nav bagāta ar darbavietu skaitu, ar īpaši lielām ražotnēm. Gulbeni viņš vērtē kā pilsētu, kur visa attīstība notiek straujāk. “Noteicošs faktors katras pilsētas un rajona attīstībā ir attālumam līdz Rīgai,” uzskata V.Kuļšs. “Gulbene tomēr ir par 30 kilometriem tai tuvāk nekā Balvi vai Alūksne. Tas ietekmē arī zemnieku iespējas realizēt lauksaimniecības produkciju.”
Protests dod rezultātu
Nav aiz kalniem laiks, kad zemnieki rīkoja dažādas protesta akcijas, lai iestātos par savām tiesībām. “Kā ierēdnis es šīs zemnieku protesta aktivitātes atbalstīt nevaru, bet tas, ka tādējādi zemniekiem izdodas daudz ko panākt, ir taisnība. Viņos vairāk ieklausās un sadzird,” atzīst V.Kuļšs. Viņš nevaino zemniekus neprasmē strādāt, bet dažkārt neprasmē “ielēkt strauji aizejoša vilciena vismaz pēdējā vagonā”, neprasmē ieraudzīt un izmantot to tirgus nišu, kas vēl ir brīva, rast tos produkcijas uzpircējus, kas ir godīgi attieksmē pret zemnieku. Salīdzinot Balvu un Gulbenes rajona zemniekus, vadītājs atzīst, ka darbīgāki ir gulbenieši, jo te zemnieku saimniecībās ir lielāks liellopu skaits, ir lielākas saimniecības un tamlīdzīgi. Braucot pa reģiona ceļiem un uzlūkojot nepastrādātas zemes platības, V.Kuļšs pauž cerību, ka no aizaugšanas nezālēs un krūmos, platības pasargās iespēja tās apmežot. Nav nozīmes paņemt īpašumā zemi un nezināt, ko ar to iesākt.’’
Ja kļūtu par ministru
Vitālijam Kuļšam ir grūti iedomāties sevi lauksaimniecības ministra krēslā. Īpaši par to nekad neesot domājis, tomēr, ja tā būtu, viņš turpinātu valsts uzsākto lauksaimniecības politiku, prioritāti piešķirot piena lopkopībai un gaļas ražošanai. Uzmanības lokā būtu arī zemnieku saimniecības modernizācijas iespējas, palīgražošanas nozaru attīstība un tirgus iekarošana.
Par agronomiju nesapņo
“Agronoma profesija nebija tā, par ko būtu sapņojis kopš bērnības, bet Malnavas tehnikums bija dzīvesvietai tuvākā profesionālā mācību iestāde. Arī vecāki strādāja laukos. Mazs puika būdams, braucu ar zirgu, zināju dažādus lauku darbus, iespējams, tas noteica izvēli. Pēc tehnikuma beigšanas divus gadus nostrādāju saimniecībā par agronomu, tad iesauca obligātajā karadienestā. Pēc atgriešanās iestājos Lauksaimniecības universitātē. Nekad neesmu nožēlojis, ka izvēlējos agronoma arodu, jo tas ir vispusīgs un prasa rūpīgi visu izdomāt. Arī paredzēt. Sākot pastāvīgi strādāt, bija bailes, vai visu izdarīšu pareizi vai zināšu. Tad pārliecinājos, ka, jo vairāk cilvēks strādā, jo vairāk viņš iemācās. Nevajag baidīties arī kļūdīties, jo kļūdas cilvēku māca. Dzinējspēks ikvienā darbā ir gūtais gandarījums, ka viss izdevies labi,” saka V.Kuļšs. Būdams vadītājs, viņš gandarījumu par paveikto neizbauda viens, bet pateicas visam kolektīvam.
Katrs sākums ir grūts
Vitālijs neslēpj, ka, sākot strādāt reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē, pirmais pusgads šķitis grūts. Tik grūts, ka domājis, neizturēs. “Tikai tad, kad izdevās sakārtot pārvaldi, kad veiksmīgi startējām sporta sacensībās, kad sapratu, ka arī es esmu saprasts, kad mūsu darbu atzinīgi vērtēja Rīgā, radās apziņa, ka kaut kas ir paveikts. Man ir labi un zinoši speciālisti un nodaļu vadītāji, tāpēc varu sacīt, ka pirmais darba gads aizvadīts labi,” vērtē V.Kuļšs. Viņš atzīstas, ka sākotnējās iekšējās bailes centies paturēt un apslāpēt sevī, citiem tās neizrādot. Problēmas centies nekārtot ar dūres uzsišanu pa galdu, bet izrunājoties un rodot kompromisu. “Ikvienu jaunu vadītāju vispirms novērtē, gaida, kā viņš sevi pierādīs, kā radīs saikni starp vadītāju un padoto. Ja veidojas šī saikne, veidojas arī sapratne,” uzskata vadītājs.
Nekad necels māju
“Man bija apmēram 40 gadu, kad apgalvoju, ka nekad necelšu māju, jo man bija labs dzīvoklis, dārza mājiņa, automašīna, ko vēl vairāk. Bet tad, sākoties juku laikam lauksaimniecībā, es uzbūvēju māju, izveidoju zemnieku saimniecību, iemācījos slaukt govis un saņemt sivēnus,” to atceroties, Vitālijs sirsnīgi smejas. Viņš esot atzinis sievai, ka tikai glupie un fanātiķi tā rīkojoties.
Arī naudas varu pār cilvēku Vitālijs nenoliedz, jo tā cilvēkam ļauj justies droši, ļauj palīdzēt citiem.
“Man bērni ir lieli, tomēr vienmēr gribas viņiem palīdzēt. Tā nav uzskatāma par pārmērību, ja cilvēks vēlas normāli apģērbties, paēst, palīdzēt bērniem, apmeklēt kultūras pasākumus. Nav jau jābūt naudas milzu uzkrājumiem,” viņš saka.
Izpilddirektora loma
Kritiku pat tad, ja tā ir objektīva, vairāk vai mazāk pārdzīvo katrs cilvēks. Vitālijs Kuļšs nav izņēmums.
“Kritiku uzklausu un mēģinu labot kļūdas. Ne vienmēr tas ir viegli. Tad es pārmetu sev, ka varēju izdarīt labāk, ka varēju citādāk,” sevi pašvērtē pārvaldes vadītājs un stāsta par to, cik daudz viņam nozīmē draugi, kas saglabājušies vēl no studiju gadiem. Ģimenē Vitālijs sev atvēlējis izpilddirektora lomu. Tā viņam itin labi patīkot.
“Kādreiz man piederēja viss – dzīvoklis, dārza mājiņa, automašīna -, bet, kad veidoju zemnieku saimniecību un grasījos būvēt māju, vairs neko nevarēju iesākt, jo visu biju jau sagrābis. Tāpēc zemnieku saimniecību vajadzēja reģistrēt uz sievas vārda. Dzīvokli esmu atdevis meitai, dārza māju pārdevu, vienīgi mašīna palikusi,” viņš joko.
Vizītkarte
Vārds, uzvārds: Vitālijs Kuļšs.
Dzimis: 1943.gada 2.janvārī Balvu rajona Šķilbēnu pagastā, bet no četru gadu vecuma dzīvojis Baltinavas pagastā.
Mācījies: Baltinavas vidusskolā, Malnavas tehnikuma agronomu grupā, studējis Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijas Agronomijas fakultātē.
Darbs: kopš 2000.gada 1.aprīļa – Ziemeļaustrumu reģionālās lauksaimniecības pārvaldes vadītājs.
Ģimene: precējies. Sieva Regīna ir Balvu pagasta padomes priekšsēdētāja, meita Aija – ekonomiste, dēls Ainārs studē Rēzeknes augstskolā.
Vaļasprieks: kādreiz medības, tagad darbs zemnieku saimniecībā.
fakti
Lopu skaits Gulbenes rajona pagastos uz 2000.gada 1.decembri
* Lielākais liellopu skaits – 1711 un 1330 – ir Lejasciema un Lizuma pagastā. Mazākais – 260 un 294 – Druvienas un Līgo pagastā.
* Tajā skaitā lielākais slaucamo govju skaits ir Lejasciema pagastā – 1000 govis, bet skaitliski mazākais slaucamo govju ganāmpulks – 170 – Druvienas pagastā.
* Lielākais cūku skaits – 680 – Beļavas pagastā, mazākais – 150 – Druvienas pagastā.
* Aitas visvairāk audzē Daukstu un Lizuma pagastā – 100 aitas. Tikai 20 aitas ir Rankas un Stāmerienas pagastā. Tikai par piecām vairāk Galgauskas pagastā.
* Litenes pagastā ir lielākais kazu ganāmpulks – 40 kazas. Toties Galgauskas pagastā reģistrēta ir tikai viena aita.
* 80 zirgi ir Beļavas pagastā, bet deviņi – Līgo pagastā.
Rajonā kopumā ir 9388 liellopi, starp tiem 6152 slaucamās govis. Reģistrētas arī 4770 cūkas, 736 aitas, 245 kazas, 423 zirgi.
Ko saka par sevi
Domāju, ka neesmu bravūrīgs. Katram cilvēkam cenšos rast individuālu pieeju. Nebaidos no humora, jo esmu pārliecinājies, ka ar tā palīdzību bieži vien iespējams pateikt daudz. Galvenais, ka sadzird teikto. Humors spēj iedarboties labāk nekā skarbi pasacīts vārds. Mani ir iespējams nokaitināt, ja cilvēkam vairākkārt atgādinu, kas jāizdara, bet neizdara. Pieļauju, ka, pirmo reizi sakot, cilvēkam var aizmirsties, atgādinu vēl otru reizi, bet trešajā izsaucu uz pārrunām.
Ko nozīmē jēdziens lauki
Lauki, tas nozīmē, ka cilvēki, kas laukos dzīvo, nodarbojas ar lauksaimniecisko ražošanu un mēģina saglabāt visu, kas ir viņiem apkārt.
Kādam jābūt vadītājam
Man patīk psiholoģija, tāpēc uzskatu, ka ikvienam vadītājam zināmā mērā jābūt arī psihologam un katrai problēmai jāmeklē psiholoģisks risinājums. Kā vadītājs, manuprāt, esmu pārāk labestīgs, pietrūkst asuma un bardzības. Vadītājam jāapzinās, ka viņš ir tas, kas palīdz cilvēkiem, nevis gūst pašlabumu tikai sev.
