Gulbenē ceturtdien, 30.augustā, no laukiem bija iebraukusi kāda sieviete pensijas gados, lai uzmeklētu valsts mērnieku.
Seniore mājās bija saņēmusi vēstuli ar paziņojumu par iespēju veikt valsts apmaksātu savas zemes uzmērīšanu. Vēstuli uz Gulbeni aizmirsusi paņemt līdzi, atcerējusies vien, ka mērnieks meklējams Ābeļu ielā un tāpēc pēc inerces devusies uz veco vietu – rajona padomes ēku -, lai tur šo speciālistu satiktu zemes dienestā, jo, kā zināms, sakarā ar pilsētas domes pārcelšanos uz rajona padomes ēku mājvietu mainījušas arī dažādas valsts iestādes.
Gājiens izrādījās aplams, mērnieka ar pirmo piegājienu sieviete nesatika. Seniore, pārvarot sāpes kājās, uz spieķa balstoties, sāka ceļojumu pa pilsētas centru, maldoties kabinetos četrās ēkās un nevarot vien atrast vajadzīgo amatpersonu.
Visbeidzot kundze nejauši bija vērusi “Dzirksteles” redakcijas durvis un te taujāja pēc valsts mērnieka. Tad nu kopīgu pūļu rezultātā to uzmeklējām Gulbenē, Ābeļu ielā 8 (bijušajā pilsētas domes ēkā ar ieeju no sānu durvīm), 2.stāvā.
Pie ārdurvīm gan nebija uzraksta, ka te atrodams valsts mērnieks. Toties, uzkāpjot otrajā stāvā un ejot pa gaiteni tālāk, drīz vien uz kāda kabineta uzraksts vēstīja, ka šeit ir valsts SIA “Latvijas Valsts mērnieks” mērniecības birojs.
Valsts SIA “Latvijas Valsts mērnieks” mērniecības Gulbenes biroja vadītājs Aldis Zelčs “Dzirkstelei” solīja vienoties ar SIA “Gulbenes mani”, kas apsaimnieko ēku Gulbenē, Ābeļu ielā 8, par to, lai pie ārdurvīm būtu izvietota arī “Latvijas Valsts mērnieka” plāksne. Kamēr tas nav notices, pie ārdurvīm izvietošot lapiņu ar norādi, ka te atrodams minētais mērniecības birojs.
Biroja telpas šajā ēkā esot ierīkotas maijā, taču praktiski klientu pieņemšana sākusies ar augustu, kad zemju īpašniekiem izsūtīti paziņojumi ar aicinājumu ierasties pie mērnieka. A.Zelčs uzsvēra, ka katrā paziņojumā ir nosaukta adrese, kur valsts mērnieks meklējams.
