Ir jau iestājies rudens, zivis pamet seklās vietas, tās tagad jāmeklē dziļās ūdenskrātuves vietās.
Ir jau iestājies rudens, zivis pamet seklās vietas, tās tagad jāmeklē dziļās ūdenskrātuves vietās. Līdakas, sekodamas pārējām zivīm, šajā laika posmā ir meklējamas dziļās vietās.
4. – 5.septembris. Pie laba loma tiks vienīgi tie meistari, kuri pratīs zivis sameklēt un tām piedāvāt kārdinošus kumosus.
6. – 9.septembris. Līdz ar ūdens atdzišanu ēdelīgākas kļūst līdakas. Tuvojoties rudenim, kad dienas kļūst īsākas, līdakas pārsvarā piesakās pa dienas vidu vai gaišā dienas laikā. Šajā laika posmā tām nav noteikts barošanās laiks. Ir novērots, ka septembrī un oktobrī labākais līdaku ķeršanas laiks ir pusdienlaiks. Rudenī dabīgie barības objekti līdakām ir stipri vien lielāki, nekā tas ir vasarā, tāpēc arī makšķerniekam ir jāpadomā par lieliem un labi spēlējošiem mānekļiem. Tāpat pieredzējuši copmaņi stāsta, ka rudenī ieteicams līdakas meklēt bezvēja vietās. Pastāv uzskats, ka ir jāzina, jāizstudē līdakas ēdienkarte, tad arī panākumi būs, tad zināsiet, kādus mānekļus labāk lietot vienā vai otrā gadījumā. Ja jau līdakas ir tik rijīgas, tad kāpēc katrs izbraukums nav tik veiksmīgs kā mēs vēlētos? Patiesībā viss nav tik vienkārši, jāpārzina ir ne tikai ūdenskrātuve un gultnes reljefs, bet arī dažādie laika apstākļi un to ķeršanas laiks. Bieži vien makšķernieki iegādājas dārgus mānekļus vai gatavo paši sarežģītus vizuļus, bet panākumi izpaliek. Līdakām ir savs barošanās laiks.
10.septembris. Diez ko neķersies, ne asari, ne raudas, ne līdakas.
11. – 12.septembris. Teicamas copes dienas. Dziļās vietās ar stipru spēcīgu straumi parastos vizuļus “aiznes” straume un tie nespēj aizsniegt ūdenskrātuves gultni, kur visbiežāk plēsoņas ir ierīkojušas sev paslēptuvi. Šajā gadījumā ir mērķtiecīgi izmantot smagākus un šaurākus vizuļus (apmēram 50 –
80 g). Mierīgākiem ūdeņiem smagus mānekļus izmantot nav ieteicams, jo tie attiecīgi ievērojami sliktāk spēlē un plēsīgajām zivīm ir neinteresanti. Velcējot pieredzējuši makšķernieki arī dod priekšroku šūpiņiem vai lielajiem vobleriem, par cik to manevru iespējas ir krietni vien plašākas nekā izmantojot rotiņus. Kā jau minēju, darbojoties ar šūpiņiem, ir daudz iespēju, katrā ziņā vairāk, nekā darbojoties ar rotiņiem vai tvisteriem. Rezultatīvi spiningot ar šūpiņiem katrs nevar, jo pietrūkst pacietības pārbaudīt tos dažādos apstākļos. Pretzāļu vizuļi lieliski “strādā” ūdensaugu biezokņos.
