Gulbenē 1.septembrī, spītējot lietum, notika tradicionālie Bānīša svētki, un pasažieru vilciens ikdienas rīta reisā devās nesteidzīgāk nekā parasti, katrā pieturā piestājot uz pusstundu.
Gulbenē 1.septembrī, spītējot lietum, notika tradicionālie Bānīša svētki, un pasažieru vilciens ikdienas rīta reisā devās nesteidzīgāk nekā parasti, katrā pieturā piestājot uz pusstundu. “Dzirkstele” novēroja, ka visi pieci vagoni, kā bija plānots, devās ceļā pulksten 11.00. Vagonus, kas bija pilni ar pasažieriem, vilka tvaika lokomotīve “Marisa”.
Kopumā ceļojumā ar vilcienu devās aptuveni 200 cilvēku. Kopā ar pasažieriem vienā vagonā tradicionāli ceļoja pēdējais Vecgulbenes muižas īpašnieks Johans Gotlībs Heinrihs fon Volfs un viņa sieva Marisa, kuru lomās bija iejutušies Gulbenes Tautas teātra aktieri Guntis Princovs un Iluta Podziņa.
Ar lietussargiem pār galvām, no peļķēm nebaidoties, svētku dalībnieki priecājās visās pieturvietās, ceļojot bānītī līdz Alūksnei un pēc tam mērojot ceļu atpakaļ uz Gulbeni. Katrā pieturā bija dziesmas un dejas, joki un tirgošanās ar amatniecības izstrādājumiem, mājās ceptām kūkām, maizi, pīrāgiem, žāvētu gaļu, mājražoto kandžu, liķieri un vīnu. Netrūka arī karstas uz atklātas uguns katlā vārītas putras. Vēl Stāmerienā lija, taču turpmākā dienas daļa un vakars bija bez lietus.
Vakarā no pulksten 18.00 Gulbenē pie depo bija pasākuma noslēgums jeb Dārza svētki “Atver sirdi mīlestībai!”. Ar brīnišķīgu vakaru uzņēmuma “Baltā pils” teltī, ar dziesmām un dejām beidzās 8. Bānīša svētki Gulbenē. Aukstais laiks, lietus izkūpēja kā nebijis. Bija silti ikvienam gulbenietim. Pasākums bija par brīvu. Katrs varēja klausīties operas ārijas bijušā gulbenieša Naura Indzera un viņa draugu izpildījumā, dzirdēt Roberto dziedājumu, ļauties mīļumam, kas bija kādreizējās gulbenietes Aijas Dzērves teiktajos vārdos, viņas dziedātajās dziesmās no teātra izrādēm. Bija arī pašmāju jauno talantu – dziedātāju, dejotāju, aktieru – uzstāšanās un baronpāra klātbūtne visu vakaru. Skaisti. Kopā bija visu vecumu gulbenieši. Kā saulīte mirdzēja dzeltenu mārtiņrožu klēpis, ko kāda vecmāmuļa dāvāja Roberto. “Paldies režisorei Edītei Siļķēnai par šo skaisto 1.septembri!” teica kāda gulbeniete un lūdza to uzrakstīt laikrakstā “Dzirkstele”.
