Vēža diagnozes uzzināšana saslimušajam ir liels pārbaudījums. Psihologi uzskata, ka jebkurš cilvēks pēc šīs vēsts saņemšanas iziet vairākas tipiskas psiholoģiskās reakcijas fāzes.
“Pirmo cilvēks pārdzīvo šoku. Tam seko noliegums: “Nē, vēzis man nevar būt!” Pacients nesamierinās ar domu, ka viņam ir ļaundabīgs audzējs un vajadzīga ārstēšanās. Tad seko agresija: “Kāpēc man tāda nelaime, bet citiem ne?”
Cilvēks kļūst neiecietīgs un visur meklē vainīgos savā slimībā. Nākamā ir tā sauktā kaulēšanās fāze, kad cerības uz izveseļošanos, kas ļoti bieži ir pilnīgi reālas, mijas ar bažām par bēdīgu likteni. Vēlāk var iestāties depresija. Samierināšanās un reālās situācijas pieņemšana ir pēdējā,” stāsta Rīgas Austrumu slimnīcas veselības veicināšanas speciāliste, onkoloģe Laura Klimkāne.
Speciāliste norāda, ka iedalījums fāzēs nav jāuztver kā grafiks, pēc kura katram saslimušajam noritēs psiholoģiskā reakcija. Daudz kas ir atkarīgs no cilvēka “psiholoģiskās konstitūcijas” un “psihoemocionālā portreta”.
“Katras fāzes norises ilgums var būt atšķirīgs. Tās mijas cita ar citu, un to secība var mainīties gan vienā, gan otrā virzienā. Ir personas, kam grūtību un zaudējumu gadījumos dominē agresija, citām – depresija. Var dominēt arī noliegums – cilvēks visapkārt notiekošajā neiedziļinās un tūlīt aizsargājas: “Nē, nē, šīs slimības problēmas mani neskar!”” skaidro L.Klimkāne.
Lielākai daļai vēža slimnieku ir vajadzīga psiholoģiska palīdzība, lai sakārtotu viņu psihoemocionālo stāvokli, tādējādi uzlabojot pacientu dzīves kvalitāti. Onkoloģe stāsta, ka tikai 20 līdz 30 procenti slimnieku, kas iestājas stacionārā, ir noskaņoti optimistiski, saprot ārstēšanās nepieciešamību un to, ka patiesībā viņiem ir izredzes uz pilnīgu izveseļošanos, ka viņi pēc ārstēšanās varēs dzīvot pilnvērtīgu dzīvi, tikt galā ar pienākumiem mājās un ģimenē, kā arī atgriezties algotajā darbā.
“Uzzinājis par smago slimību, cilvēks sāk no daudz kā baidīties un uztraukties. Viņš raizējas, ka slimība radīs ierobežojumus, ka nebūs vairs tā kā agrāk. Tā arī ir. Pat tad, ja ļaundabīgais audzējs atklāts agrīnā stadijā un prognoze ir laba, arī pēc ārstēšanās savai veselībai jāpievērš īpaša uzmanība, lai novērstu recidīvu jeb jaunu slimības uzliesmojumu. Ir jāievēro veselīgs dzīvesveids, jālieto pilnvērtīgs uzturs, nedrīkst pārstrādāties, jāgādā par savu psihoemocionālo komfortu un jāizvairās no stresa situācijām. Tas viss ne vienmēr tik viegli izdodas,” saka L.Klimkāne.
Ļaundabīgo audzēju operācijas bieži vien ir smagas un var atstāt sekas, piemēram, sievietes pēc krūts noņemšanas uztraucas, ka vīrs vai draugs viņas noraidīs. Arī pēc kolostomas – mākslīgas resnās zarnas atveres izveidošanas vēdera sienā – pacients var justies izkropļots un seksuāli nepievilcīgs. Psihotraumējošs var būt matu zudums pēc ķīmijterapijas, tāpēc ir svarīgi, lai slimnieka tuvākais cilvēks viņu šajā situācijā atbalstītu.
“Reizēm cilvēks uztraucas arī par to, ka onkoloģiskās ārstēšanas laikā, pēcoperācijas periodā, kā arī saņemot staru un ķīmijterapiju, samazinās darba spējas, ir slikta pašsajūta un viņš nevar tikt galā ar saviem pienākumiem. Šo stāvokli vajadzētu mierīgi pārciest, jo vēlāk pēc ārstēšanas pabeigšanas spēki atkal atgriezīsies. Daudzas nelaimes onkoloģiskajam slimniekam var rasties, nezinot par mūsdienīgām audzēju ārstēšanas metodēm, kas ļauj pilnīgi izveseļoties. Viņi domā, ka diagnoze “vēzis” ir nolemtība. Daudziem pacientiem pēc ārstēšanās pabeigšanas pastāv bailes, ka slimība varētu atkārtoties. Šiem cilvēkiem psiholoģiskā palīdzība ir ļoti nepieciešama. Zinātniski pierādīts, ka depresija nomāc imūnsistēmu, kas vēža slimniekiem var izraisīt jaunu slimības uzliesmojumu. Turpretī, ja cilvēkam ir cīņas spars, viņš dzīvo ilgāk,” stāsta speciāliste.
Lai onkoloģiskajiem pacientiem mazinātu bažas, neziņu un trauksmi, lai viņi varētu ar kādu runāt par savu problēmu, Rīgas Austrumu slimnīcas Latvijas Onkoloģijas centrs kopīgi ar onkoloģisko pacientu atbalsta biedrību “Dzīvības koks” ir izveidojis psiholoģiskās palīdzības dienesta bezmaksas tālruni 8003003, kas darbosies līdz 7.septembrim no pulksten 10.00 līdz 16.00.
Sākotnēji tas būs kā pilotprojekts, ar kura palīdzību tiks apzinātas galvenās problēmas, ar ko saskaras onkoloģiskie pacienti. Ņemot vērā rezultātus, tiks veidots pastāvīgs dienests, kas sāks darboties oktobrī.
Turpinot iesākto psiholoģiskās palīdzības atbalsta dienesta pilnveidošanu, kopš augusta katra mēneša otrajā un ceturtajā ceturtdienā pulksten 16.00 Rīgā, Vidzemes priekšpilsētas sociālā dienesta telpās, darbojas atbalsta grupas onkoloģiskajiem pacientiem un viņu tuviniekiem.
