Ņujorka, 4.sept., LETA–BLOOMBERG. Īslande, Turcija un Latvija ierindojas starp tām valstīm, kas ir visjūtīgākās pret investoru pieaugošo piesardzību pret riskantākiem ieguldījumiem obligācijās, savā jaunākajā ziņojumā norāda starptautiskā reitingu aģentūra “Standard & Poor’s”.
Šīm valstīm var rasties grūtības, pārfinansējot savus parādus, jo tās ir visvairāk atkarīgas no ārvalstu investoriem, teikts “Standard & Poor’s” ziņojumā.
Savukārt vislabāk ar pieaugošajām kredītu izmaksām var tikt galā energoresursu eksportētājvalstis kā Krievija, Ēģipte un Ukraina, norāda “Standard & Poor’s”, atsaucoties uz savu likviditātes jūtīguma indeksu (Liquidity Vulnerability Index), kas ietver 15 pasaules valstis.
Indekss ir izveidots, lai izvērtētu valstu spēju tikt galā ar situāciju, kad investori pēc krīzes ASV augstā riska hipotekāro kredītu tirgū ir kļuvušu piesardzīgāki obligāciju iegādē. Ziņojuma autori norāda, ka hedžinga fondi var būt spiesti pārdot valdības parādzīmes pēc tam, kad investīcijas ar mājokļu tirgu saistītos vērtspapīros ir strauji kritušās.
“Lielākajā daļā tirgus ekonomikas attīstības valstu monetārā situācija kļūst stingrāka,” piebilst “Standard & Poor’s”. Vairākās valstīs ir vērojamas ekonomikas pārkaršanas pazīmes, kas palielina “smagās piezemēšanās” risku.
Investori par attīstības valstu parādzīmēm tagad vēlas saņemt par 239 bāzes punktiem augstāku procentu likmi nekā par ASV valdības obligācijām, kamēr jūnija sākumā šī starpība bija tikai 151 bāzes punkts, liecina “JPMorgan Chase” dati.
“Standard & Poor’s” ziņojumā norādīts, ka cenas kredītsaistību neizpildes mijmaiņas līgumiem (credit-default swaps), kas tiek izmantoti, lai spekulētu uz valstu, tajā skaitā Īslandes un Latvijas spēju atmaksāt parādus, kopš jūnija beigām ir dubultojušās. Tas signalizē, ka investoru uzticība sāk samazināties.
“Pēdējos gados ir bijis daudz runu, kā paisums paceļ visus kuģus,” piebilst viens no ziņojuma autoriem Morics Krēmers. “Tagad, kad ūdens ir atkāpies, cilvēki vēlas zināt, kā tas ietekmēs dažādus kredītņēmējus.”
“Standard & Poor’s” sastādītājā indeksā valstis ir sadalītas trijās grupās. Pirmajā grupā, kas ietver jūtīgākās valstis, ir Latvija, Īslande, Bulgārija, Turcija un Rumānija. Vidējā grupā ierindotas Lietuva, Libāna, Slovākija, Polija, Ungārija un Dienvidāfrika, bet trešajā – aizsargātāko valstu grupā – Čehija, Ukraina, Ēģipte un Krievija.
Reitingu aģentūra uzskata, ka, pasliktinoties situācijai starptautiskajā kredītu tirgū, Latvija var nonākt zem spiediena, kas liktu tai devalvēt savu valūtu, ceturtdien ziņo laikraksts “The Times”.
Krēmers norāda, ka, pieaugot spriedzei pasaules finanšu tirgos, investori izrāda arvien lielāku interesi, kuras valstis ir visvairāk apdraudētas naidīgajā vidē. Latvijai, viņaprāt, piemērojama paruna: “Tas nav ātrums, kas jūs nogalina, bet gan pēkšņa apstāšanās.”
Pašreizējais Latvijas tekošā konta deficīts pārsniedz 20% no iekšzemes kopprodukta (IKP), un gan nekustamā īpašuma tirgus, gan straujo IKP pieaugumu uztur kreditēšanas bums, norāda “The Times”.
Krēmers tajā saskata skaidras ekonomikas pārkāršanas pazīmes, piebilstot, ka valdības reakcija uz pieaugošo inflāciju nav pietiekama. Tā rezultātā pastāv risks, ka bankas, kurām Latvijā ir lieli ieguldījumi, var vēlēties mazināt savu risku.
Tas savukārt var izsaukt lielu lata pieplūdumu tirgū. Šādos apstākļos Latvijas valdībai var nebūt citas izejas kā devalvēt savu eiro piesaistīto valūtu, kas novestu ekonomiku pie “sāpīgas piezemēšanās”, uzskata eksperts.
